es tomēr viņu aizstāvēšu drusku. Ja gadu kopā, tad kaut ko droši vien nozīmē viņam tu gan. Nu nevar būt nenormāli mīļais vīrietis dziļi sirdī, bet būt gadu kopā ar kaut ko, kas nepatīk un tad tik vilkt visu garumā, tēlojot ledus kluci. es tam neticu, man šķiet, viņš vienkārši tāds ir, bērnībā, mājās noteikti mīļums nebija nekas tāds, kas būtu ieaudzinājies. Man arī bija līdzīgi ar vienu puisi. Ne tik traki, bet pamazām, pamazām viņš atvērās. Viņš stāstīja, ka nekad viņam tas nebija vajadzīgs (mīļums), ne kāds viņam to kādreiz īpaši izrādīja (tādās izpausmēs, kā mēs to klasiski saprotam), ne arī viņam būtu tāda vēlme to sniegt citiem. Ir tādi cilvēki. Mamma mazam nedeva "arlabunakti" buču, bet gan, piemēram, uztaisīja gardu desertiņu, vienmēr sasmērēja brokastu maizītes un izgludināja kreklus. Tas ir piemērs, bet tas ir normāli, ka ne visiem vajag to mīlināšanos un kur nu vēl banālas īsziņas.