Tātad jautājums sekojošs-vai jums mēdz būt brīži, kad, skatoties spogulī, sanāk secināt- "Esmu neglīta!"? Principā ikdienā jums ir vienalga, ko citi saka un domā, pa laikam ir kāds kompliments no apkārtējiem, bet spogulis rāda pilnīgi un galīgi nesmuku attēlu. Ja tā notiek, tad kāds ir vislabākais veids, kā atbrīvoties no tā visa? Izmest spoguli? :)
manuprāt, tas ir sieviete dabā.
blondīnes grib tumšus matus
tumšmates grib gaišus.
ja ir taisni gribam lokainus utt.
lai labi izskatītos ir jākopj sevi,ja ir dabas dots skaistums,tad tas padodas vieglāk.
bet arī skaistums ir relatīvs jēdziens, jo katram par to izpratne ir savādāka.
katrā ziņā, man ir dienas,kad es jūtos skaista, dienas,kad nejūtos.
nejūtos tad,kad ir bāla āda, ataugušas saknes matiem.
skaista jūtos pēc friziera apmeklējuma, jaunā kleitā, kurpēs utml.
Nu, pēdējā laikā arvien retāk par to ir gruzis, turklāt tagad atsāku sportot, tā kā drīz vien vispār būs supers. Vienīgais es baigi labi novēroju to, ko Lancaster minēja - spogulis melo, haha :D Ja pirms ballītes paskatos spogulī, liekas viss čiki piki, pēc ballītes bildēs - fuuuuu :D :D :D
mans līdzeklis tam visam ir salds miegs! :D Ja esmu izgulējusies, tad pat ar čupčikā matiem, 0 % kosmētikas izskatīšos labi! :D Toties, kad esmu pārgurusi, tad viss notiek lēnāk un ar piepūli :D
Tieši vārdu "neglīts" uz sevi neesmu attiecinājusi.
Citreiz veikalos uzlaikošanas kabīnēs ir nu tāds apgaismojums, ka paskaties spogulī un liekas, ārprāts - poras lielas, asinsvadi, sausa āda, un vēl kāda krunciņa. Tad ir tāds, omg. Bet tad es vnk dodos uz mājām sakopties. :D Pārmetumos sev un kompleksos neesmu iedzīvojusies.
Esmu liela perfekcioniste un piesietis varu visam.
Protams. Piemēram, šodien no rīta izdomāju, ka uz skolu iešu bez kosmētikas. Tieši spogulī skatoties nodomāju - damn, kāpēc jau sen tā nedarīju? Izskatos labi. Taču tagad atnākot mājas un ieskatoties spogulī liekas - ok, tagad visi skolā zinās, ka esmu neglīta :D Bet tie ir tikai tādi momentiņi. Galvenais jau, kā tu vispārīgi jūties un cerams, ka neuzskati sevi par neglītu.
Ko tajā brīdī darīt? Neko. Sakost zobus un sev teikt, lai beidz muļķoties.
Citreiz veikalos uzlaikošanas kabīnēs ir nu tāds apgaismojums, ka paskaties spogulī un liekas, ārprāts - poras lielas, asinsvadi, sausa āda, un vēl kāda krunciņa.
Piekrītu, it īpaši nepatīk NewYorker kabīnes, pārāk spilgts apgaismojums.
Akd,manā istabā ir reāli nedaudz ieliecies spogulis un es tur izskatos resna :D Nevaru ciest viņš skatīties. Bet tā reizēm arī vienkārši bez kosmētikas jūtos neglīta, laikam vienkārši pārāk pieradusi esmu pie tā, ka gandrīz vienmēr esmu uzkrāsojusies :D
Pa lielam man nav tādas situācijas. Es sevi kopju un daru visu iespējamo, lai man patiktu tas, ko redzu spogulī :) Ja to nedarītu, protams, skatītos spogulī ar riebumu un pateiktu fuj :D Galvenais ir labot vienkārši to, kas nepatīk, ja tas ir iespējams. Šobrīd man lielākie kompleksi spogulī skatoties ir par krūtīm, gribētos lielākas, bet nu tas īsti nav labojams, izņemot ar plastisko. Nu viss samierinos ar to un kaila nerādos priekšā spogulim, lai neaizdomātos par to, ak cik viņas maziņas :D
Jā, diez gan bieži sanāk tā.. bet es vispār sevi neuzskatu par skaistuli :D parasta čika.
Sevī ļoti daudz kas nepatīk, un nejau spogulis melo, bet tā tiešām ir. :D
Man tā ir,daudz kas sevī nepatīk bieži,cenšos to labot. Tad par resnu,tad par bālu un tad vispār nekāda. Bet šorīt žāvējot matus pie spoguļa,domāju- nu gan foršs skuķis. Tākā kā kuru dienu,biežāk gan neslavēju sevi. Parasta meitene,ne skaista,ne neglīta.
Jāuzlabo formas un tad jau daudz maz būtu ok.
Par fotogrāfijām runājot,lūk tas ir mans gadījums :D Sataisos,mājās izskatos baigi labi,bet kā paskatos bildes,tā liekas,ka kā vispār tāda no mājas izgāju un kāpēc :D
4129
