Čau! Laiciņš ārā super, pavasaris tuvojas. :)
Bijām ar bērnu garā, garā pastaigā, sanāca iet garām diviem urliska paskata džekiem, kuri sēdēja pieturā. Tā kā gāju ļoooti lēni un viņi runāja ļoooti skaļi - uzzināju daudz jauna. :D Garām brauc mašīnas, viens otram saka - ''redzēji, redzēji kā noblenza? Un šitais ar nav pirmais, kurš tā blisās, visur, kur ej, visi blenž. Visi, kuriem ir mašīnas jūtas kā augsti kungi un ar nicinājumu nosmīn uz tiem, kuriem nav mašīnas.'' Sekoja vēl visādi apvainojumi to cilvēku virzienā, kuri pārvietojas ar auto un jā - visus b*e un na*uj izlaidu, jo nespēju tik daudz lamuvārdu uzrakstīt. :D Pats labākais sekoja pēc tam - ''cik maksā tāda tačka? Psc b*e sīkajiem viss dārgs na*uj'' utt., labi, ja līdz 2 gadiem vajag un pēc tam ratus varot bāzt sev tur, kur saule neiespīd. Pēc tam tikai sapratu, ka viņi spriež par maniem ratiņiem. :D Viņi vērtē, ka maksā 300ls-500ls un tad viens no viņiem nāca klajā ar paziņojumu, ka ir ratiņi, kuri maksā ap štuku un vairāk. Otrs arī izpauda savu sašutumu ar vārdiem - psc b*e. :D Njā, saturīga saruna. Sāku domāt - a priekškam man rati? Bērnu ērtāk nest rokās, it īpaši guļošu, kad tāda padsmit kg smaga bezformīga masa šņāc un slīd no rokām laukā. :D Daudz, daudz urlas par bērniem zin. :D