Nemāku teikt, vai iedvesmo, bet tieši vakar aizdomājos par to, ka viņš mani kaut kādā ziņā padara labāku. (Oj, sanāca daudz teksta, tāpēc sīkumos nestāstīšu, kas un kā). Viņa ikdiena, uzskati par dzīvi ir tiešām nobrieduši, lai gan jauns vēl, es, savukārt, vēl jaunāka.. Bet no viņa es varu daudz ko mācīties. Reizēm gribētos, lai viņš domātu vairāk ar sirdi, bet gudrs man viņš, ar skaistu nākotni, un tas viss tikai tāpēc, ka dzīvē redz nopietnas, svarīgākas lietas par tusēšanu, dzeršanu utt. Atpūsties var arī savādāk. Neesam jau vispār ierūsējuši, ka visu darām pareizi, dzīvojam tikai un vienīgi veselīgi, neko nepareizu nedarām utt, ir arī savi rituāli un veidi, kā izklaidējamies..