Latvieši izmirst!?

Tad cilvēkiem viss bija, kaut vai vienāds, bet bija. Mans tēvs par labu darbu nopelnīja gan zemi mājai, gan pašu māju uzcēla, bez nekādiem kredītiem. Bet tagad par to tik sapņot. Paldies Dievam mums ir tā māja.

Vintage

Tajā, ka cilvēkiem bija darbs. Kā man vecāki stāstīja, ka viņi padomju laikos bija bagāti cilvēki, bija darbs un nauda, izceļoja visas malas. A pēc tām precēm rindās stāvēja un pirka visu uz priekšu (drēbes, mājas lietas u.tml). A tagad ir preces, bet nav naudas. Es labāk tad stāvētu rindās pēc apelsīniem, nekā skaitītu santīmus un štukotu, vai vispār varu tos apelsīnus atļauties. Ok, es pārspīlēju, bet doma tāda.

Patiesiibaa stipri sashokeejos par sho atbildi, jo pirmo reizi dzirdu par padomju laikiem, ka kaads buutu bijis bagaats un kaadam bija nauda. Man staastiija, ka darbs, protams, bija, tachu liela jeega no taa neradaas. Naudas daudz nebija, prechu nebija, nekaa nebija. Katraa zinjaa mana gjimene saaka dziivot labaak neatkariigajaa Latvijaa. Taa kaa - tev taads ljoti vispaarinaats slavinoshs viedoklis.

Par beerniem runaajot:

3) ja ir vairāki bērni ģimenē, tad viņi var pieskatīt viens otru- īpashi, ja ir lielāka gadu starpība.

Tas tieshaam ir pie pozitiivaa? Cik nu man naacies dzirdeet, tad visiem vecaakajiem beerniem izchakareeta taadeelj beerniiba un daudz vairaak striidu rodas ar tiem jaunaakajiem, ko jaapieskata.

Mani vecāki arī bija turīgāki padomju laikā,tā kā Vintage piemērs nav vienīgais. Visvairāk patika procentuāli niecīgā samaksa par komunālajiem maksājumiem, ne tā kā tagad-trešdaļa no algas. Bet tas tā, atkāpei.

Manuprāt nauda nav vienīgais,kas bremzē procesu. Jau pieminētā attieksme pret ģimenēm ar 2 un vairāk bērniem.Jāsaka,ka pati sevi pieķeru pie domas,ka nopētu sievietes ar vairākiem bērniem-vai nav pārāk nabadzīgas drēbes,vai bērni nav humpalu drēbēs,kādas preces iepirkumu grozā utt.,jo manā apziņā jau ir iesakņijies,ka vairāki bērni=maznodrošināta,tuvu nabadzībai dzīve. Protams,arī mājokļa jautājums,jo ar to man saistās stabilitāte dzīvē, bet to stabilitāti sava mājokļa izskatā var arī nekad nesagaidīt.
Vai arī izvēlēties: kredīts par dzīvokli,kurā dzīvot divatā vai arī bērns,jo abus atļautiesnevarētu.

Un medicīna.Man ir forbija nomirt uz dzemdību galda.

manā apziņā jau ir iesakņijies,ka vairāki bērni=maznodrošināta,tuvu nabadzībai dzīve.

Re, tas ir tiešui tas, par ko es runāju. Un tā jau nav neviena vaina, tāds ir sabiedrības spiediens. Ne tikai pie mums, Latvijā, bet visā pasaulē. Tāpat arī uz mani, kas atļāvos dzemdēt 21 gada vecumā (kas dažiem liekas TIKAI), bieži skatās šķibi.

šķībi skatās jebkurā gadījumā,Ance:) ja piedzimst agri,jo maza un glupa, ja piedzimst 30, tad gan jau pedeja vilcienaa ieleekusi.
Ja neprec-jāklis, ja apprec grūto meiteni-aa,nu jaa, stavoklii,viss skaidrs, loves tur nav. Ja apprecās, tad gan jau iekrita.
Labi nebūs nekad un nevienam.Galvenais zināt,ko pats gribi un ko par to domā. Un brīžiem visgrūtāk ir saprast ,ko tad tu pats gribi.

Padomju laikā bija darbs, nauda, bet nebija, ko pirkt, bieži brauca iepirkties uz Lietuvu, brauca uz Krieviju, visādās ekskursijās, tā ka jā - cik dzirdēts, man radies iespaids, ka tie bija labāki laiki.

Lai arī cik banāli tas nebūtu, bet nauda ir ļoti svarīgs faktors plānojot ģimenes pieaugumu, jo ar esošajām algām ir jāstrādā abiem, lai nodrošinātu sevi un bērnu (-s), sieviete nevar atļauties sēdēt mājās un tā gadu no gada turpina sapņot par vēl kādi bērniņu.

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/108252/aptauja-80-latvijas-gimenu-gribetu-tris-vai-vairak-bernu
Šis man šķiet pozitīvi. :)

Un ļoti piekrītu, ka daudzbērnu ģimene ir liels retums un lielākoties šīs ģimenes arī ir uz nabadzības sliekšņa...