Latvieši izmirst!?

Un tie, kas varētu atļauties bērniņu, to netaisa, jo sievietei ir svarīga karjera, izglītība! Cik nav dzirdēts- varētu jau bērnu, bet jāizmācās, jāizveido karjera un tad domās.

Šeit jau var plaši jo plaši par to diskutēt.
Diskutēt jau varam, bet nekas no tā nemainīsies.
Par sevi varu teikt, ka esmu no tām, kas ir aizbraukusi prom no LV un šeit arī plānoju veidot ģimeni dzemdēt bērnus. Manos bērnos jau vienmēr ritēs 100% latviešu asinis, tik pilsonība noteikti nebūs Latvijas.
Nedaudz žēl,ka tā.. bet vairs jau neko mainīt tāpat nevar. Varbūt pēc daudziem, daudziem gadiem.

Man tieši sāk rasties jaunās māmiņas arvien vairāk :) Forši :)
Bet, ļoti daudz dzirdēts, ka tie , kas aizbrauc uz ārzemēm, tur arī veido savu ģimeni, tākā nav brīnums. Rīgā pat bērnudārzu nevar nodrošināt visiem, kur nu vēl lielākus pabalstus :D

Upss, jaunās māmiņas arvien vairāk apkārt gribēju teikt :D

Endy* - es atkal iedomājos,ka gribētu saviem bērniem parādīt kur esmu augusi, aizvest uz laukiem utt. Jo man jau pašai būtu žēl,ka bērni neaug tādā vidē ,kā es. Jo mūsu bērnība taču bija vienreizēja!!! Un mūsu mājas ir Latvijā. Bet tie bērni to nekad nesapratīs, jo dzimst un augs citā valstī, līdz ar to diez vai,ka viņiem tas nozīmētu tik daudz kā mums pašiem.
Vecmāmiņas čīkst,ka nesatiks mazbērnus, tik bieži kā gribētos.

Cik nav dzirdēts- varētu jau bērnu, bet jāizmācās, jāizveido karjera un tad domās.

Tā arī ir.
Es tā rēķināju, ka man līdz bēbim ir kā līdz mēnesim :( Un diez vai šādi es piepildīšu savu sapni par 3 bērniem.

Ne visur valstī problēmas ar dzimstību, Mārupē rodas problēmas, jo pārāk daudzi sadzemdēti. :D

http://www.delfi.lv/novados/marupes-novads/zinas/marupe-netiek-lidzi-strauji-pieaugosajai-dzimstibai-valsts-paliga-nesteidzas.d?id=43078464

Mani atkal pārsteidz tas, ka jaunie vecāki esot ap 25-35 gadu vecumā, ja nemaldos par pāris gadiem, bet es personīgi redzu citu ainu - tieši gados jaunas māmiņas. Prieks, ka neskatoties uz visu situāciju un reālo krīzi, kura beigusies tikai politiķiem, dzimstība ir palielinājusies, no šī gada lielāki pabalsti un tiek plānoti citi atbalsti vecākiem ar bērniem, tas ir tikai pozitīvi, domāju, ka tas dzimstību ja ne baigi palielinās tad jūtami un nodrošinās cilvēcīgus apstākļus ģimenēm, it īpaši daudzbērnu. Viegli jau teikt - dzemdējiet, a kurš pēc tam uzturēs? Ar tiem 8ls mēnesī? Protams - valstij nav jānodrošina mani bērni, bet, ja bērni tik ļoti vajadzīgi, tad lūdzu - palīdziet! Vecāki grib bērnus, bet reāli arī domā ar ko baros, kā izskolos un apģērbs, jo ar dzemdēšanu un pabalstiem līdz 1.5 g.v. nekas nebeidzas, tad arī viss sākas.

Mārupē labi cilvēki dzīvo! Uzklausijuši valsts ierosinājumu dzemdēt daudz bērnus un ātri! :D

Es darishu visu iespejamo, lai mans berns piedzimtu Kanada, lai 18 gadu vecuma vinam butu izveles iespejas starp LV un CA pasem.

Pati es nezinu, vai te paliksu, loti gruti paciest amerikanizaciju un dumos cilvekus, bet bernu gribu radit seit!

p.s. Latvija gan jau, ka nevaretu atlauties.

Vispār Mārupe spilgts piemērs tam, ka valdība tikai runā, nevis dara. Mārupē sadzemdē bērnus, taču valsts atsakās palīdzēt, jo visu uzvēlusi uz pašvaldības kakla, bet pašvaldība pēc tam var knapi galus savilkt. Apburtais loks, tik sola valdība, bet - solīts makā - kakā!

Rindu likvidēšana b/d ir ļoti liels pluss, ceru, ka tas tiks īstenots, jo, lai saņemtu normālus pabalstus, mammai ir jāpastrādā, daudzas grib mācīties, biezi vien b/d ir vienīgā izeja, jo nav kur citur bērnu likt. Vēl būtu jārisina problēma par to, ka darba devēji negrib ņemt darbā māmiņas, jo bērni lūk mēdz slimot, mammai nekas cits neatliek kā sēdēt mājās.

Monro, domāju ka mēs saviem bērniem noteikti varēsim rādīt Latviju, latviešu valodu. Vai mazbērniem? - tas ir jautājums, jo viss tik strauji mainās, ka nevar zināt kas būs pēc 20-30 gadiem.
Katram jau tā bērnība ir bijusi vienreizēja, mēs nekad nevarēsim mūsu bērniem tādu bērnību radīt, jo viss ir jau vairākkārt mainījies.
No manas puses vecmāmiņa satiks savus mazbērnus bieži, jo dzīvo ar mani vienā valstī. Vīrieša mamma dzīvo LV, bet gan jau ar to nebūs problēma.

Mani atkal pārsteidz tas, ka jaunie vecāki esot ap 25-35 gadu vecumā, ja nemaldos par pāris gadiem, bet es personīgi redzu citu ainu - tieši gados jaunas māmiņas

Tu personīgi redzi tādu ainu. Es savukārt redzu to, ka man apkārt reti kuram ātrāk par 25 ir bērns..

Bet vipār..gribētu, lai mani bērni aug Latvijā. Un noteikti neesmu no tām, kas uzskata, ka pabalstiem ir jābūt labākiem utt (ne jau pabalstu dēļ bērni ir jāražo). Bet nu ir jāatzīst, ka ar pašreizējo situāciju (jā, jā, lai arī visi valsts vīri skaļi skandē, kāds gan ir paraugs Latvija), nekāds uzlabojums šajā jomā nebūs. Jo cilvēkiem ir jābūt tomēr drošiem par to, ka rīt būs darbs, ka varēs bērnu pabarot.

Nu, es, piemēram, arī vairāk par to vienu, kas man jau ir, bērnus negribu. Un nekādi pabalsti vai bērnudārzi manu izvēli neietekmēs.
Tā jau nav tikai Latvijas problēma, bet gan visas Eiropas, jo mūsu gadsimtā tas domāšanas modelis ir tāds. Cik tad nav dzidēts, ka, ak šaumas, tur tai un tai ir pieci bērni, viņa taču neko nav dzīvē sasniegusi, tikai dzmedējusi. Visa mūsdienu sabiedrība ir vērsta uz mūsu pašu kā personību attīstību, nevis uz kaut kādu demogrāfisko rādītāju uzlabošanu. Redz, kā āfrikā - ne bērnu pabalstu, ne bērnudārzu, bet sīko tāpat - 10 vienā ģimenē. Tā kā es nedomāju, ka te ir vērts vilkt paralēlas ar finansiālo stāvokli, drīzāk ar mentālo. Pie tam daudziem NEVAR būt bērnu, tā ir nopietna problēma mūsdienu civilizētajā pasaulē. Cilvēkam ir zudusi saikne ar dabu, līdz ar to sievietēm ir zudusi to galvenā loma - būt par mātēm. Te jau daudzas man oponēs noteikti, bet vēsturiski un dabīgi tas tā ir iekārtots, ka sievietes galvenais mērķis tomēr ir būt mātei, nevis ģimenes apgādātājai. Taču mūsdienās to bieži aizmirst.
Kāpēc es šobrīd negribu bērnus vairāk? Nu, piekrītu, ka arī mani ietekmē tas sevis pielūgšanas kults, kas liek mums visām gribēt panākumus karjerā, stabilu finansiālu situāciju, izskatīties kopti un tā tālāk. Otrkārt, man jau ir ideāls bērns un es nezinu vai tad, ja otrs nebūtu tāds pats, es nebūtu vīlusies. Tizli izklausās, bet tā ir. Par to es spiežu pēc redzētā. Treškārt, es nevēlos dzemdēt. Pieņemu, ka pēc dažiem gadiem manas domas šajā jautājumā varētu arī mainīties, bet diez vai pabalstu vai citu labumu dēļ.

Es ļoti gribētu otru bērniņu, bet zinu, ka pie šībrīža situācijas mums to neatļauties.

Jāpiekrīt arī Gurri, jo, piemēram arī man jau ir samērā daudz gadu, laba izglītības, salīdzinoši laba alga un bērniņu viennozīmīgi varētu atļauties, taču iekšēji šķiet, ka es vēl līdz bērniņam TIK daudz ko gribu izdarīt un sasniegt... Līdz ar to pagaidām par bērniņu domāju patālas nākotnes formā, taču, ja nu tā teikt "gadītos", būtu tomēr ļoti laimīga :)

Es tad laikam esmu viena no tām retajām, kura drīz sāks domāt par bērnu, jo jāpiedzemdē starpposmā starp skolu, kuru drīz beigšu un savas karjeras iesākšanu, jo ja man sāksies karjeras posms, tad domāju, ka bērnu atlikšu, bet man tagad 5 gadi vēl jāgaida līdz karjeras uzplaukumam.:)

Mani atkal pārsteidz tas, ka jaunie vecāki esot ap 25-35 gadu vecumā, ja nemaldos par pāris gadiem, bet es personīgi redzu citu ainu - tieši gados jaunas māmiņas

+
Es zinu jau vairākas manas vienaudzes, kas ir māmiņas vai drīzumā kļūs par tādām. Vispār tā vienkārši izejot pilsētas ielās nemaz nepateiksi, ka ir dzimstības problēmas - tik daudz pēc izskata jaunu mammu un mazu bērnu.

Manuprāt, tā braukšana virsū valstij lielākoties ir tikai, lai atrastu kādu vainīgo. Pārsvarā jau ir tieši tā, kā te minēts - cilvēki nevēlas bērnus nevis bērnudārza vietu vai zemo pabalstu dēļ, bet gan mūsdienās pastāvošo vērtību dēļ. Ģimene vairs nav tik liela vērtība, pareizāk šķiet izglītoties un nodrošināt sevi, lai nelaimes gadījumā būtu kāds pamats zem kājām utt. Citam pareizāk šķiet visus jaunības gadus notusēt un uzturēt brīvās attiecības, ceļot un strādāt tādu darbu, kur savai ģimenei grūti atrast vietum, piemēram, par au pair utt. Valstij, protams, vajadzētu kaut ko mainīt, taču grozi kā gribi - bet tā nespēj izmainīt cilvēku domāšanu.

Nu, diemžēl, liela daļa aizbraucēju arī Latvijā te tik un tā neko daudz jēdzīgu nedarītu... Bet, protams, daļa spējīgo arī brauc prom.