Latvieši izmirst!?

Padomju laikā bija darbs, nauda, bet nebija, ko pirkt, bieži brauca iepirkties uz Lietuvu, brauca uz Krieviju, visādās ekskursijās, tā ka jā - cik dzirdēts, man radies iespaids, ka tie bija labāki laiki.

Lai arī cik banāli tas nebūtu, bet nauda ir ļoti svarīgs faktors plānojot ģimenes pieaugumu, jo ar esošajām algām ir jāstrādā abiem, lai nodrošinātu sevi un bērnu (-s), sieviete nevar atļauties sēdēt mājās un tā gadu no gada turpina sapņot par vēl kādi bērniņu.

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/108252/aptauja-80-latvijas-gimenu-gribetu-tris-vai-vairak-bernu
Šis man šķiet pozitīvi. :)

Un ļoti piekrītu, ka daudzbērnu ģimene ir liels retums un lielākoties šīs ģimenes arī ir uz nabadzības sliekšņa...

šķībi skatās jebkurā gadījumā,Ance:) ja piedzimst agri,jo maza un glupa, ja piedzimst 30, tad gan jau pedeja vilcienaa ieleekusi.
Ja neprec-jāklis, ja apprec grūto meiteni-aa,nu jaa, stavoklii,viss skaidrs, loves tur nav. Ja apprecās, tad gan jau iekrita.
Labi nebūs nekad un nevienam.Galvenais zināt,ko pats gribi un ko par to domā. Un brīžiem visgrūtāk ir saprast ,ko tad tu pats gribi.

manā apziņā jau ir iesakņijies,ka vairāki bērni=maznodrošināta,tuvu nabadzībai dzīve.

Re, tas ir tiešui tas, par ko es runāju. Un tā jau nav neviena vaina, tāds ir sabiedrības spiediens. Ne tikai pie mums, Latvijā, bet visā pasaulē. Tāpat arī uz mani, kas atļāvos dzemdēt 21 gada vecumā (kas dažiem liekas TIKAI), bieži skatās šķibi.

Mani vecāki arī bija turīgāki padomju laikā,tā kā Vintage piemērs nav vienīgais. Visvairāk patika procentuāli niecīgā samaksa par komunālajiem maksājumiem, ne tā kā tagad-trešdaļa no algas. Bet tas tā, atkāpei.

Manuprāt nauda nav vienīgais,kas bremzē procesu. Jau pieminētā attieksme pret ģimenēm ar 2 un vairāk bērniem.Jāsaka,ka pati sevi pieķeru pie domas,ka nopētu sievietes ar vairākiem bērniem-vai nav pārāk nabadzīgas drēbes,vai bērni nav humpalu drēbēs,kādas preces iepirkumu grozā utt.,jo manā apziņā jau ir iesakņijies,ka vairāki bērni=maznodrošināta,tuvu nabadzībai dzīve. Protams,arī mājokļa jautājums,jo ar to man saistās stabilitāte dzīvē, bet to stabilitāti sava mājokļa izskatā var arī nekad nesagaidīt.
Vai arī izvēlēties: kredīts par dzīvokli,kurā dzīvot divatā vai arī bērns,jo abus atļautiesnevarētu.

Un medicīna.Man ir forbija nomirt uz dzemdību galda.

Par beerniem runaajot:

3) ja ir vairāki bērni ģimenē, tad viņi var pieskatīt viens otru- īpashi, ja ir lielāka gadu starpība.

Tas tieshaam ir pie pozitiivaa? Cik nu man naacies dzirdeet, tad visiem vecaakajiem beerniem izchakareeta taadeelj beerniiba un daudz vairaak striidu rodas ar tiem jaunaakajiem, ko jaapieskata.

Vintage

Tajā, ka cilvēkiem bija darbs. Kā man vecāki stāstīja, ka viņi padomju laikos bija bagāti cilvēki, bija darbs un nauda, izceļoja visas malas. A pēc tām precēm rindās stāvēja un pirka visu uz priekšu (drēbes, mājas lietas u.tml). A tagad ir preces, bet nav naudas. Es labāk tad stāvētu rindās pēc apelsīniem, nekā skaitītu santīmus un štukotu, vai vispār varu tos apelsīnus atļauties. Ok, es pārspīlēju, bet doma tāda.

Patiesiibaa stipri sashokeejos par sho atbildi, jo pirmo reizi dzirdu par padomju laikiem, ka kaads buutu bijis bagaats un kaadam bija nauda. Man staastiija, ka darbs, protams, bija, tachu liela jeega no taa neradaas. Naudas daudz nebija, prechu nebija, nekaa nebija. Katraa zinjaa mana gjimene saaka dziivot labaak neatkariigajaa Latvijaa. Taa kaa - tev taads ljoti vispaarinaats slavinoshs viedoklis.

Tad cilvēkiem viss bija, kaut vai vienāds, bet bija. Mans tēvs par labu darbu nopelnīja gan zemi mājai, gan pašu māju uzcēla, bez nekādiem kredītiem. Bet tagad par to tik sapņot. Paldies Dievam mums ir tā māja.

Vintage

Tajā, ka cilvēkiem bija darbs. Kā man vecāki stāstīja, ka viņi padomju laikos bija bagāti cilvēki, bija darbs un nauda, izceļoja visas malas. A pēc tām precēm rindās stāvēja un pirka visu uz priekšu (drēbes, mājas lietas u.tml). A tagad ir preces, bet nav naudas. Es labāk tad stāvētu rindās pēc apelsīniem, nekā skaitītu santīmus un štukotu, vai vispār varu tos apelsīnus atļauties. Ok, es pārspīlēju, bet doma tāda.

reāli padomājot, kāpēc tad tie bērni nedzimst? Jo cilvēki nevar to atļauties.

++++
Es šobrīd nevarētu atļauties bērnu, jo alga ir smieklīga, bet ar mīlestību un labām domām bērnu pabarot un apģērbt nevar. Man liekas muļķīgs uzskats, ka galvenais ir mīlēt bērnu un pārējais ir otršķirīgs vai mazāk svarīgs. Nauda ir ļoti svarīga, lai varētu nodrošināt bērna vajadzības un vēl samaksāt visus rēķinus(piedzimstot bērnam rēķini par apkuri un citi maksājumi neizgaist). Es noteikti nevarētu būt viena no tām mātēm, kas nedomājot dzemdē vienu bērnu pēc otra un tad iet ubagot, jo nav naudas, lai pabarotu un apģērbtu sadzemdētos.
Jā, valstij mans bērns nav jāaudzina, bet valstij vajadzētu nodrošināt cilvēkiem normālas algas, lai var izdzīvot pats un audzināt bērnu.

Vintage- > "Vai tiešām bērni nedzimst, jo nemaksā pabalstus???

Kā tad bija padomju laikos? Mamma teica, ka pabalstus tad nemaksāja vispār nekādus. Veikalos nevarēja nopirkt visu, ko grib, jo preču vienkārši nebija... Bet bērni taču dzima vairāk nekā tagad. Kur ir fiška???"


->Starp citu- ļoti labs un svarīgs jautājums!

Problēma ir apstāklī ka Latvijā VISI VISU salīdzina ar bagātākām apkārtesošām valstīm. Un,kad nonāk pie salīdzināšanas, tad mēs esam vienmēr vājāki, nabagāki, stulbāki, utt.. Un kā tādi arī nejūtamies spējīgi uzņemties atbildību ne tikai paši par sevi, bet arī par bērniem. Kur nu vēl par 2 un vairāk.

Ja Latvija ar savu izaugsmes līmeni atrastos kaut kur starp Āfrikas vai Āzijas valstīm, tad mums problēmu ar dzimstību nebūtu. Mēs būtu pirmajā vietā.

Bērnam ir vienalga, vai viņš uz skolu brauc ar tramvaju, lexus vai iet ar kājām. Bērnam ir vienalga, vai brokastīs ēd auzu pārslu putru vai jaunāko brokastu pārslu izlaidumu. Bērnam ir vienalga, vai mugurā velk D&G vai parastas drēbes. Tas ir svarīgi vecākiem. Un vecāki ir tie, kas diktē šo modi un salīdzina sevi ar citiem. Drēbes, pārtiku un mašīnas marku nostāda augstāk par bērniem, ģimeni un, šajā gadījumā, arī valsts turpmāko eksistenci.

Bet es jau neesmu savādāks...

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/454735-bagatais_latvietis_nabagais_latvietis

Ideāls problēmas apraksts...

Baltie neizmirst.. Tikai pašlaik tā MODE saka priekšā, ka seksīgas sievietes ir mulates un seksīgi džeki- no NBA un garie un tumšie.. :D

Es ar esmu no tā izmirstošās sugas.. :D Un jā.. man ir fetišs uz brunetēm.. :D

Ne jau tikai latvieshi izmirst. Baltie izmirst. Ej kur gribi rietumeiropaa, visur priekshaa tikai kraasainie beernelji. Baltos (kur nu veel blondos) vispaar uz pirkstiem var saskaitiit.

un ne jau pabalstos taa vaina, bet gan tajaa, ka muusdienaas sievieshu loma nav vairs - maate dzemdeetaaja un maajas shrubeetaaja.

Un vēl pie tam esmu jaunākā. Pieņemu tas arī mammai lika nobirdināt kādu asariņu, jo viņu pazā pastarīte patiešām ir pieaugusi. :)

Paris, nāku no mazliet lielākas ģimenes un mani vecāki gribēja lielu ģimeni, tagad viņi no visas sirds priecājas par katru mazbērnu( ir jau liels pulks savācies). Kad mēs paziņojām par bēbi, mana mamma aiz priekiem apraudājās. :)

Nī_Mo - jā, es iedomājos, tas ir tiešām nenormāli forši, tā sajūta svetkos :) Protams, tad ja visus tos sīkos var apgādāt :D Viņi ir 10 bērni ģimenē, visi forši, gudri, strādājoši cilvēki, vienmēr jokojam ar vecākiem - vai viņi par izsargāšanos zināja, tie tik smej :D

Mēs izlēmām, ka gribam bēbi nejau pabalstu dēļ. Mēs šo bērnu mīlēsim un audzināsim nevis valsts un
šis bērns darīs mūs laimīgus nevis valsti. :) Pat tad ja pabalstu nemaksātu vispār, mēs vienalga būtu plānojuši bēbi. :)

Paris, es arī nāku no lielas, jo lielas ģimenes un katri svētki, kad daudz maz visi sanākam kopā ir kaut kas neaizmirstams. ;)

viens bērns patieshām ļoti bieži izaug par egoistu.

Es atkal ļoti piekrītu, bet varbūt man vienkārši ir savā dzīvē gadījies sastapt tādus cilvēkus?! Es tikko iedomājos par lielu ģimeni - manam draugam ģimenē ir ntie bērni(ar to es domāju vairāk par 5iem!) un tā sajūta svētkos pie viņiem ir tiiik forša - tāda burzma, visi priecīgi satiekoties, kaut kas tāds īpašs tai atmosfērā :)

Mani bērni dzima 99 un 03 gadā, kad mēneša pabalsti (līdz 1.5g) bija 36 LVL. Un tas galīgi nebija kritērijs lai nebūtu bērnu. Bija pat ļoti grūti, bet ja tas būtu otreiz jādara es viennozīmīgi ietu to pašu ceļu. Pārciešot finansiālās grūtības attiecības ir kļuvušas sabilākas.
Bērnu audzināšanai ir vairāk jābūt psiholoģiski nobriedušam, ne tik daudz materiāli.

1) viens bērns patieshām ļoti bieži izaug par egoistu.

Es gan šim nepiekrītu.

protams, naudai arī ir liela nozīme