ēdiens

rūgušpiens ar cukuru un kubiņos sagrieztu rupjmaizi.

Man vel atmina riktigi garsigi salati un tos ar varitiem kartupeliem- namm... Varu jebkura bridi apest kadu porciju, ja ne vairakas. :D galvenais, ka sastava ir lietas, ko joprojam atseviski vai jebka savadak nevaru iedabut ieksa. :) bet dikti garsigi ta.

Pareizi - jaunpiens cepts ar cukuru, ogas ar pienu un cukuru, rabarberi ar cukuru, biezpiens ar cukuru (jā, daudz cukura ēdu :D), pienu ar cukuru dzēru, piena zupiņas. Atceros, ka tika vārīta tāda piena putra, kuru vismaz es saucu par stikla putru, zinu, ka bija kaut kas ar miltiem, bet ne īsti klimpas. Cūku pupas - gan vārītas, gan svaigā veidā.

Daudz, kad tā padomā, sen nekas no tā visa nav ēsts...

Buberts (l)
Baltmaize ar krējumu uz kura vēl uzbērts cukurs (l)
Eklers (l) vecmāmiņa vnm prasīja vai ēdīšu ekleru,vai mājās brauksim ar autobusu,tā kā biju žiperīks meitēns,izvēlējos ekleru :)
Vēl tas tur aizmirsu kā sauc. Tāds violeti rozā,ko ēda ar pienu. Debesmannā???

salātlapas ar rugušpienu (l)
Putraimi,ko vasarā padzerties(kaut kas mistisks,bet dikti atspirdzinošs) (l)

Oij vēl es nekad neaizmirsīšu,kā,kad vectētiņš vēl dzīvoja kopā ar vecmāmiņu,tiku pie tikko slaukta piena no tesmeņa,tik gards toreiz likās. Speciāli gāju līdzi,lai tiktu pie garduma :)
Otros laukos vienmēr bija paštaisīts siers,biezpiens,sviests :) īsti kārumi
Mežābolus ēdu,jo pļavā bija mežābele
Kā gan bez sarkanā un baltā āboliņa ēšanas (l)

debesmannā- viennozīmīgi!

vēl bija tādas marcipāna pīlītes,ko mamma mums ar brāli iedeva,kad bijām izdarījuši kādu darbiņu- ienesām malku,.kko izravējām...

zemenes ar pienu :)

olīvas- tik reti pretīgu neko neesmu ēdusi :D vēl tagad atmiņā tā negaršīgā garša :D

vēl garšoja baltmaize ar margarīnu + cukurs pa virsu uzbērts, ņammmmaaa :)

mm,siljkje,vaariiti kartupeliishi,biezpiens,njamm.. taa sagribeejaas!

Man loti garsoja mammas taisiitaas veejakuukas ar iisto putukreejumu!Atceros ,ka sauca veel par stopkuukaam!:)

Mani bērnības gardumi:
baltmaize + krējums + cukurs
jaunpiena sacepums:

sirsniņpankūkas:
melleņu klimpu zupa.

Sirsiņpankūkas tagad vienmēr, kad braucu pie omes, viņai lūdzu pagatvot, jo tik ļoti garšo :)
Jaunpiena sacepums man arī ļoti kārojas, bet nav vairs gotiņu laukos, bet no nepazīstamām govīm negribētu.

Ar manu omiti man asociejas, kad vel pavisam maza biju auzu parslu tume pudelite ar sadrupinatiem Selgas cepumiem. To man pirms guletiesanas deva!
Velak omite vienmer taisja nereali labas kartupelu pankukas ar saldo krejumu klat. Un vel kirbju seklinas uz radiatoriem zaveja, es tos vienmer chiepu!

Mammma man gan nekads baigais pavars nebija, bet vienmer deva no miksera katiniem nolaizit kuukas Sharlotes miklu! Ta tik garda, varetu miklas del tik uztaisit!

Ar Rīgas omi asociējas mannas putra, ķirbju putra, baltās kefīra pankūkas ar melleņu ievārījumu. Un dārzeņu sautējums ar tesmeņa gabaliņiem - man tik ļoti garšoja! Laikam jau gadus 18 neko tādu neesmu ēdusi un tagad noteikti neēstu.

Ar lauku omi man asociējas tikko slaukts piens, sirņiki (latviski laikam biezpiena plāceņi), lauku tortes un putukrējums. Un baisa alerģija :D Man ir alerģija pret pienu un piena produktiem, visu vasaru, kamēr dzīvoju laukos un ēdu tos gardumus, staigāju jēla nokasījusies. :D

Pirmos dzīves gadus vairāk aizvadīju ar saviem vecvecākiem. Tā nu 'bērnības garša' ļoti asociējas ar omas gatavotajiem ēdieniem- tiem piemīt neaizmirstama garša :)

Gogelmogelis, dzērveņu debesmannā ar pienu, piena- sakņu zupa (biju vislielākais ēdājs), ķirbju- cidoniju kompots, ābolu/ ogu plātsmaizes, speķa un kāpostu pīrādziņi, upenes ar pienu un cukuru, ķieģelītis ar medu (vēctētiņš rūpējās par bišu stropiem), žāvētas reņģes (to ar vectētiņu tikai atļāvos ēst, jo viņš vienmēr visu prata/ prot tik gardi notiesāt), marinēti gurķīši un ķiplociņi, lauku biezpiens ar lociņiem, lauku rūgušpiens, omas gatavotās 'biezpiena mājiņas' ar marmelādi, omas audzētie n-tie tomāti (viņa kolekcionē dažādas tomātu šķirnes), lauku ķimeņu siers ar svaigu gurķi, baltmaize ar sviestu, krējumu un cukuru... un vēl tik daudz neskaitāmu labumu!

Mamma gan vienmēr man uz jubileju taisīja saldo desu- nu tīīīiiiiiiiik gardi viņai vienmēr sanāca! :)

Pašu mazajām rociņām dīķī ķertie vēzīši, pēc tam ar dillēm vārīti sālsūdenī. Tad varēja vēžus nosēsties, bet tagad reti kur var dabūt. Tāpat arī zuti, bieži ēdām. Tad vēl atceros, ka braucot uz laukiem pirkām tos lucīšu (es saucu par klucīšiem :D ), tievas, garas žāvētas zivtiņas. :)

Kaut kā zivis iesēdušās atmiņā. :D

Vēzi, ai ku garšīgi.Mammas debesmannā un bulciņas ar kakao. Frikaddeļu zupa. Karbonādes , tadas sanak tikai viņai:)

Vēja kūkas un rabarbermaizes. Bija arī seznoālie ķīseļi un debesmannā.. favorīts bija zemeņu. Un vectēva gatavotais aroniju sīrups bija ziemas lielākais draugs un protams ķiršu kompots (bērnības lielājais gardums).

Buberts,mmm :)

Vecāsmammas gatavoti vistu stilbiņi. Nekad, nekad neko TĀDU neesmu vairāk ēdusi.

Vēl mana bērnība saistās ar katru 6dienu mammas ceptām plātsmaizēm, ko visi pagalma bērni un ciemiņi slavēja, bet es biju ēdusi tik daudz, ka man pat vairs negaršoja.

atcerejos zemenes, kadreiz man tas vairak garšoja. Pārbērtas ar cukuru un sagrieztas, ta sula tiiik labi. dzērveņu ievārijums,blenderēts no svaigam ogam.