Meitenes ko jūs sakiet par šādu situāciju, kolēģe no citas nodaļas palūdza palīdzēt uztaisīt kafiju, oki, no problem, esmu izpalīdzīga, pat pārāk, draugs par to uz mani dusmojas. Domāju, ka nav laika, es saprotu. Es protams sāku taisīt, taisu, un viņa man stāv blakus un spaida telefonu, kamēr taisīju kafiju visu laiku stāvēja blakus. Man jau mērs pilns, es jūtos kā pēdējā. Iepriekšējā darbā bija cieņa, priekšniece pat taisīja kafijas ja redzēja ka darba daudz, visi palīdzēja, nekad neviens neatļāvās tā, visi bija superīgi, es nesaku, ka te nav daudz jauku cilvēku, ir, un kā vēl, par to esmu priecīga un pateicīga. Acīs ar nepateikšu, bet darbu meklēju jaunu, tas ir vairāk kā skaidrs. Un nav tā, ka sēžu neko nedaru, visu laiku ir darbs, un gandrīz katru dienu strādāju pēc darba laika, papildus nekādas samaksas neprasu, tas ir tāpēc, ka esmu ieinteresēta izdarīt visu labi un laicīgi.
Ceru, ka neizlasīs neviens zināms, jo tad būs kauns, es tomēr gribu būt anonīma.
6947
