Vai, man tagad pašai kauns atcerēties, ka vidusskolā mācoties, pēdējā klasē biju aizrāvusies ar šo netikumu, arī augstskolā mācoties, pirmajā kursā to turpināju darīt, bet nu jau vairāk kā gadu neesmu pīpējusi it ne vienu cigareti (arī ne ballītēs, ne tad, kad esmu divatā ar draudzeni un viņa piedāvā) un man prieks par sevi, tagad nemaz vairs negribas, šķiet pretīgi un vispār man šķiet - meitenēm/sievietēm tas galīgi nepiestāv, nu briesmgi izskatās - stāv pieturā glīta meitene, bet ļuļķē! :D
Man ļoti palīdzēja tas, ka skaitīju laiku, kopš pēdējās cigaretes, nu kad nebiju to darījusi jau teiksim trīs mēnešus, negribējās paņemt tomēr vienu, jo tad būtu jāsāk skaitīt no jauna. Vigrūtākais ir pirmais mēnesis, tas gan!
Un, manuprāt, tur nekādi plāksteri, grāmatas īsti nelīdz, tikai un vienīgi gribasspēks, es pat nezinu, kas mani pamudināja to nedarīt, vienkārši sapratu, ka tas ir reāli neforši, bendē veselību, tukšo maku un priekš kam vispār vajadzīgs! Tā kaut kā :)