Sveikas, skaistās cosmo dāmas. :)
Mans vīrs jūk prātā, jo es esmu kaza.
Šobrīd esmu piektā mēneša sākumā. Esmu nedaudz pieņēmusies svarā, bet tā pa lielam - jaunas drēbes vēl nevaja. Pilnīgi bez vajadzības dzenu sei kompleksos par dabiskām lietām - vēders lielāks, svars lielāks, pati sev liekos kā tāds tanks, kura pakaļa telpā iesoļo stundu pēc krūtīm. Bet ar to protams viss nebeidzas. Jau kādu nedēļu mani moka kaut kas smagi līdzīgs depresijai. Tās cēloņus es nevaru izskaidrot - vienkārši, sēžu un raudu, raudu, raudu, raudu - līdz aizmiegu. Negribu ne runāt, ne celties, ne kaut kur iet, ne kaut ko darīt, neko.
Vakar viņš man tiešā tekstā pajautāja - grūtniecība ilgs vēl piecu mēnešus, vai tu domā visu šo laiku kaukt spilvenā un nerunāt?
Es atkal āku raudāt un pat nezināju ko atbildēt. Un vēl tagad nezinu, kas ar mani notiek.
Īsumā - vēršos pie jums ar jautājumu - vai kādai ir bijis līdzīgi? Varbūt, ir kādi ieteikumi? Kā rīkojāties, lai viss mainītos uz labo pusi? Jo man visa šī nolemtības padarīšana ir kaut kas jauns un galīgi negribēts. Un jūtu, ka tas viņu beidz nost tāpat kā mani.
3922
