Nez vai tās ir muļķibas, mammai ir piemērs ar suni, kā saka, gribi tici, gribi - nē.
Visu laiku bija problēmas ar, piedodiet, kakāšanu, nu nevarēja to izdarīt, ko tik nedarījām, kur tikai nebijām, ieteica vairāk dot šķiedrvielas, bet mēs ja tā devām daudz jo daudz.
Tad uz divām nedēļām mēs braucām prom, atstājām mammai arī savus suņus, nu lūk, tiem sākās tas pats, kaut gan ēdiens ir identisks tam, ko dodam mājās (gatavojam paši).
Pēc tam sākām domāt, kas varētu būt pa vainu. Neko citu, kā to, ka mamma bieži taisa ēst mikroviļņu krāsnī, nevis uz plīts, neatradām. Mamma pārtrauca to darīt, sunim viss normalizējās pēc nedēļas.