Man Svētdienas rīt iesācies domīgi. Tēma vairāk tām,kas studē vai jau ir mediķes.
Gribētu zināt, kā īsti tur viss notiekās, kad uzzinājāt ka esat tikušas sev domātajā Medicīnas augstskolā.
Sakot,ka pirmais gads esot visgrūtākais - tiešām?!
Tādā ziņā jājautā,kā jūs tikāt ar visu galā?! Daudz, daudz jāmācās un kākaļ no galvas?!
Nav bijis tā, ka iesāki mācīties, paiet kāds laiks un, tomēr saproti, ka nē, šit nav man domāts?!
Ja godīgi man ir nelielas bailes tieši par pēdējo, visu savu tagadējo mūžiņu esmu tā sapņojusi par mediķa profesiju, bet tagad reizēm uznāk tādas kā panikas lēkmes, a ja nu nepatiks, ja nu nevarēšu pavilkt utt. Brr...dodiet kādu labu vārdu :/