Piekrītu Zakjim - atkarībā no tā, kas ir skumju cēlonis.
Parasti labāk/vieglāk kļūst, kad parunāju ar kādu no draudzenēm, kuras mani `sapurina`, iemalkoju kādu vīniņu, apēdu ko garšīgu, uzgriežu uz skaļo mūziku, kādu tobrīd gribas dzirdēt, dažkārt ļauju vaļu asarām, pēc tam esmu apņēmības pilna kādām pārmaiņām, varu atkal kaut ko darīt. Ja man būtu vanna, noteikti ietu karstā vannā, tur guļot domātu kā rīkoties tālāk :D