Kauns ēst

Infinity, ēst veikala rindā jau nu nav pieņemami un saprotami jeb kurā gadījumā :D Tas, ka citi ko tādu atļaujas mani tiešām mulsina. Bet par tām ēstuvēm, tur jau tā lieta, ka arī kafejnīcā nevaru normāli aiziet paēst, vismaz vietā, kur kāds mani pazīst.

Šī tiešām ir psiholoģiska problēma, kuru risināt palīdzēs profesionāls speciālists.
Kad Tev sākās problēmas ar ēšanu publiskās vietās? Mēģini saprast cēloni, kas izraisa šādas sajūtas, to iemeslu, kas izraisa nepatiku ēst publiski (varbūt tā ir bijusi kāda kritiska piezīme vai kas tamlīdzīgs). Jebkurā gadījumā Tev ir jāsaprot, ka apkārtējiem patiešām neinteresē, ko vai kā tu ēd.

Nu bet par to jau ir runa, ka kauns ēst - ēdnīcā, kafejnīcā ar draudzenēm, utt.

Braita nu tad tur tiešām jārok dziļāk :) Bet ja aizej tur kur Tevi neviens nepazīst, tad nav kauns?

pietam, ko tad psihologs man pateiks? Ka tas ir manā galvā, ka sevi jāpieņem utt., utt., bet to jau es zinu. :/

Es domāju, ka tik vispārināti viņš neizteiksies, bet palīdzēs spert pirmos soļus uz sapratni. Varbūt ieteiks kaut ko, kas tev jāizdara, lai varētu pati risināt šo problēmu nākotnē. Bez tam, par to vecumu, diez vai tev kāds aizrādīs. Zinu, ka ir nummurui, kur var zvanīt tieši jaunieši, tikai jāatrod pareizais. Arī, ja piezvanīsi uz nepareizo, neviens jau klausuli nost neliks. Domāju, ka obligāti par to vajadzētu parunāt ar psihologu. Saprotu, ka tas var būt mulsinoši, bet tas ir pirmais solis. :)

Ehh, nesen skatījos video, kur meitene, kurai bija social anxiety, tika tai pāri. Arī par bailēm ēst publiskā vietā viņa stāsta. Varbūt iedvesmos un dos kādu ideju :)
https://www.youtube.com/watch?v=eXEXeUbJjTA

Tev ir jāsaprot, ka neesi vienīgā ar šādu problēmu un ir cilvēki, kas Tevi spēs atbalstīt un palīdzēt, ja tu uzticēsies un pastāstīsi par to. Mēģini vairāk domāt par sevi un savu nabaga organismu, kas tiek mērdēts badā, nevis par to, ko padomās apkārtējie.

Tu košļeni pakošļāt vari cilvēkos? Ja vari, tad es domāju Tev vienkārši ar mazumiņu jāsāk ēst, piemēram vienu dienu kādas konfektes, nākamo kāds šokolādes baloniņš un tā tālāk, līdz normālam ēdienam. Neskaties uz cilvēkiem, kaut vai pagriezies pret sienu un tad apēd kumosu. Ēšana ir tik pat normāla parādība kā elpošana, vienmēr atceries to.

Man bija līdzīgi, es citreiz tualetes kabīnē ēdu banānu, esmu darījusi tā, ka kamēr kāds pagreižas un neskatās es no svētku galda piestuķēju pilnu muti ar cepumiem, pēc tam atkal neēdu :( Man vēl ir kauns ēst daudz.

Bet man kā Poppy bija kompulsīvā pārēšanās ar visām izrietošajām sekām, tāpēc šī problēma bija salīdzinoši maza.

Tā īsti neesmu atrisinājusi vēl ne vienu, ne otru. Diemžēl nevaru palīdzēt, kā tikai dot sajūtu, ka neesi tāda viena....

Ēšana ir tik pat normāla parādība kā elpošana, vienmēr atceries to.

Paldies, to tiešām tagad centīšos sev atkārtot, bet šaubos vai līdzēs. Tā jau arī daru, ka citreiz apēdu kumosu un skatos kaut kur sienā vai truli blenžu mobilajā telefonā.

Elīn, jā es arī banānus esmu ēdusi tualetē, precīzāk aprijusi. Kompulsīvā pārēšanās gan man nav, ēšanas traucējumi gan, tas nu ir skaidrs.

Esmu diezgan tieva, tāpēc pastiprināti vienmēr jūtu, ka citi pievēršas, ja ēdu. Liekas, ēdot ābolu vai kādu augli citi uzreiz padomās, ka es neko citu neēdu. Un jā, esmu saņēmusi arī piezīmes, tādēļ tās nav manas iedomas. Tiešām ir bijis kafejnīcā, ka man demonstratīvi nostājas blakus un skatās, ko esmu uzlikusi uz šķīva. Ok, skaidrs, ka visādi idioti nav jāņem galvā, bet tomēr.

Arī ļoti ilgu laiku cīnos ar šo problēmu. Vidusskolas laikā pat 6 mēnešus kāju nespēru ēdnīcā,jo ēst citu priekšā man likās briesmīgi un apkaunojoši..
Psiholoģiski bija grūti pieņemt un sadzīvot ar faktu,ka esmu izsalkusi un organisms prasa ēdienu. Un tas nebija tikai sabiedriskās vietās,bet arī mājās ar ģimeni,draugiem. Kad sāku dzīvot ar puisi,situācija uzlabojās,jo vienkārši bija jāpierod,ka ēd ar kādu kopā.
Tagad dzīvoju ārzemēs kopā ar vairākām meitenēm un man nepatīk gatavot vai ēst,kad kāds ir mājās..būtībā tas jau man velkas kādus 5-6 gadus.
Bet zinu,ka mana problēma ir saistīta ar ēšanas traucējumiem kā tādiem.

Tiešām ir bijis kafejnīcā, ka man demonstratīvi nostājas blakus un skatās, ko esmu uzlikusi uz šķīva. Ok, skaidrs, ka visādi idioti nav jāņem galvā, bet tomēr.

Ļoti iespējams, ka tā nemaz nebija, tikai sev aiz šīš fobijas esi ieskaidrojusi, ka viss un visi ir drauds un pret tevi. Mēs sev protam tādas pasakas iestāstīt, diemžēl pārsvarā ar nepārāk pozitīvu mērķi.
Tu pati kādreiz vēro cilvēkus, to, kā viņi ēd, ko viņi ēd, cik pareizi vai nepareizi lieto piederumus? Es, piemēram, šādas lietas nekad neievēroju, pat čāpstināšanu ne. Tad kāpēc, lai visi citi ko tādu ievērotu?

Un tev, piemēram, ir bail un nepatīkami ēst gan, ja esi kopā ar pazīstamiem cilvēkiem, gan vienkārši vienai ēdot kādā publiskā vietā?

http://usatoday30.usatoday.com/news/health/2007-09-18-eating-shyness_N.htm

Esmu diezgan tieva, tāpēc pastiprināti vienmēr jūtu, ka citi pievēršas, ja ēdu. Liekas, ēdot ābolu vai kādu augli citi uzreiz padomās, ka es neko citu neēdu. Un jā, esmu saņēmusi arī piezīmes, tādēļ tās nav manas iedomas. Tiešām ir bijis kafejnīcā, ka man demonstratīvi nostājas blakus un skatās, ko esmu uzlikusi uz šķīva. Ok, skaidrs, ka visādi idioti nav jāņem galvā, bet tomēr.

lielisks piemeers tam, kaa komentaari pa tievumu var saapinaat cilveeku un novest liidz probleemaam. citaa diskusijaa man par to uzbrauca augumaa, jo luuk tikai apaljiigajiem rodoties kompleksi no taa, ka citi komentee vinju eeshanas paradumus un svaru un ka tievaas var kritizeet cik uziet. pateikt "tu esi tik tieva, laikam neko need, ja?" ir tas pats, kas pateikt apaljiigai "tu esi tik resna taapeec, ka visu laiku rij." man arii deelj taa riebaas kaadreiz eest zaljbariibu publiskaas vietaas, jo vienmeer kaada atradaas ar komentaariem, veelaak saaku atbildeet ar indiigiem izteikumiem. agraak meeginaaju apskaidrot, ka neslimoju ar anoreksiju, neseezju uz dieetaam, bet ar laiku man tas apnika. nekad nespratiishu, kaapeec apaljiigaas meitenes meedz pienaakt klaat nepaziistamai tievai meitenei un kaut ko nokomenteet par vinjas svaru. to maaca kursos zem nosaukumiem apalja un laimiiga, vai?

JĀ,man ir pilnīgi tas pats!Man ir tāda sajūta,ka visi uz mani lūr un domā ko var rīt ,kaut gan esmu tieva :D
Vēl trakāk,kopā ar savu puisi nespēju nevienu kumosi dabūt iekšā.

Man liekas, ka jūs esat pārāk augstās domās par sevi, jo ticiet man - nevienam cilvēkam, kas nav jūsu tuvinieks, pilnīgi un galīgi neinteresē, ko un kā jūs ēdat (ja nu vienīgais tiešām neesat kādas slavenības, kuru ēšanas paradumi ir atspoguļoti Privātās dzīves lapās).
Vienīgais es nesaprotu - jums draudzenes vispār nav? Parasti ir pierasts pusdienās iet kopā. Ja nav draudzeņu, tad pusdienas ir tieši vieta, kur tādas iegūt - uzaicinot kādu attālāku paziņu papusdienot kopā :)

Braita, kurā augstskolā mācies? Ja mācies LU, tad LU ir bezmaksas psihologs.

Man ir kauns ēst publiski tikai atsevišķus produktus - banānus, visu ar magonēm un jebko citu, kur var nocūkoties :D