Slimas un skaistas?

Tad kad slikti jūtos, tad jo īpaši gribas labi izskatīties, vismaz mani tas kaut kā uzmundrina, veicina ātrāku atveseļošanos :)

Kad esmu slima, mazgājos kā vienmēr, jo tas man neliek justies sapuvušai.

Noslēpumainā - nē tikai no rītiem, ja man neliek mieru, un tad, kad man ir iesnas, bet tas reti. :D Principā esmu ļoti pozītīva. ;)

Tpu, tpu, tpu, man jāsaka līdzīgi kā womankind, neatceros vispār, kad pēdējo reizi būtu slimojusi.

Es arī reti slimoju, un ne tā nopietni. Pirms vairākiem gadiem gan saslimu tā, ka temperatūra līdz 40.2 uzkāpa, nu, sakiet ko gribat, bet es neticu, ka tās, kas saka, ka vienmēr piedomā par to, lai labi izskatītos, ar tādu temperatūra vispār būtu spējīgas līdz spogulim aiziet. :D

Ja nav ļoti augsta temperatūra, eju gan dušā, gan mazgāju matus, jo tā labāk jūtos.
Tā kā, esot mājās, nekrāsojos ne vesela, ne slima, tādi uztraukumi man izpaliek.
Ģerbjos kā ierasts: ja gulšņāju, tad pidžamā vai naktskrekliņā. Ja aktīvāk - tad mīkstās, ērtās bikses, maiciņā un kapučjakā. Ā, bez zeķēm staigāju tikai vasarā.

Lasu un nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi būtu slimojusi...

Ja nav jāiziet cilvēkos, tad parasti noslinkoju un matus nemazgāju, staigāju pa māju nevīžīgā copītē, brāļa lielajā džemperī, (ko nospēru viņam, jo man baigi patīk :D ) un basketbola šortos. Āāā, un jā- villenes kājās. Skats nepajokam. :D:D Un tieši šādās dienās mājās mēdz ieklīst ciemiņi, kas tracina. :D Tad dabūju pārģērbties un steidzīgi mazgāt matus. Riebjas. :D Tā kkā.

Kad man ir augsta temperatūra, tad pēdējais par ko es domāju, ir kkāda pucēšanās un mans izskats. Saķemmēti mati man nepalīdzēs nodzīt temperatūru vai samazināt kakla sāpes. Šobrīd tieši slimoju. Tagad jau ir mazliet labāk, tāpēc izskats arī ir mazliet labāks, jo varu izkāpt no gultas, pārģērbties, saķemmēties utt. Kad bija temperatūra 39, tad spēka nebija, gulēju gultā un domāju tikai par miegu.

Neesmu tā pamatīgi slimojusi pēdējos 5-6 gadus.
Nesen tikai saindējos un vienu sestdienu nogulēju gultā, bet no rīta biju bijusi dušā un mati netīri nebija. Draugs atbrauca vakarā un paziņoja, ka es labi izskatoties. Es viņam ieteicu steidzami apmeklēt acu ārstu, jo man pašai likās, ka izskatos pēc bāla spoka, kuram galīgi nav spēka.

Nerunājot par 39,9-40,2 temperatūru, arī kad esmu apslimusi noteikti eju dušā un mazgāju matus,jo netīri un/ vai neķemmēti mati man izraisa milzīgu diskomforta sajūtu, liek justies kā sivēnam.

Ja vari apģērbties, kādēļ javelk netīras drēbes?!

Mati copē, tīras mājas drēbes, kabatas lakatus nelietoju, tikai salvetes, kuras, izlietotas, nonāk miskastē. Reāli vienīgā atšķirība ir netīri mati, spožas acis, sarkans deguns un lielāks bālums.

Un ja vispār, kad slimoju, ciemos neviens nenāk, ģimene jau nu nešausmināsies par matiem.

Bet, kad man bija 42,1°C temperatūra, braucu ar ātrajiem uz slimnīcu, un vecāki neļāva no mājas drēbēm ieģērbties normālās biksēs, džemperī, utt., tad gan es dusmjos. :D

Tāpat, kā womankind neesmu slimojusi ļoti ilgi. Citreiz mirstu no galvassāpēm,bet ilgāk par dienu tās neilgst.

Sen neesmu slimojusi. Parasti ir tikai kaut kāda 1 dienas saaukstēšanās.
Bet kad ir temperatūra ka jāguļ gultā, tad pirmajā dienā sapinu franču bizi un mainu pidžamas vienu pēc otras, jo svīstu kā ruksis. Tad par izskatu man ir pīiiiiilnīgi vienalga.
Es vispār esmu padarījusi savas gripai līdzīgās saslimšanas par patīkamām - kādā otrajā dienā aizsūtu draugu uz veikalu ar sarakstu ar visu manu mīļāko ēdienu un našķiem un tad visu dienu skatos visas 3 pilnās gredzenu pavēlnieka filmas. tad riju, pusmirstu un skatos filmu visu dienu, jūtos slikti, bet laimīgi. tagad gan kādus 2 gadus neesmu to filmu redzējusi, jāsaka, ka tas laikam ir labi :D

Protams nav patiikami slimot un justies nevizigi!
Bet ja tiesaam ir slikti tad, manupraat, labaak ir vairak uzmaniibas veltiit tiesi veseliibai newis grimam.

Slimoju daudz un parsvara noliekos pamatigi. Majas staigaju ar majas drebem+dushas halata. Pie riktigas saslimshanas nekadas vannas vai dushas neeju,jo tad es gulju gultaa,dzeru teejas,arstejos un skatos filmas vai serialus.

Saprāta robežās sakopjos,lai nav tā ka smirdu pa gabalu.

Nesen stipri saslimu, bet tik un tā sakopos pa to laiku, kamēr tempertūra bija nosista ar Nemesilu, vai Teraflu...

Ja augsta tempertūra, tad viņu jāsit nost ir, un kkādu laiku jau pašsajūta normalizējas, kad var arī sakpties. (vnk pārģērbties, nomazgāt seju un izķemēt matus)

Tieši tagad slimoju pa māju. Temperatūra neliela, puņķi un klepus gan lieli :D
Tāpat vien mājas drēbēs staigāju un ar asarojošām acīm lasu darba epastus. :D
Matus izķemmēju kad draugs pārnāk :D

Parasti ,kad slimojot, saņemos un savedu sevi kārtībā- jūtos daudz daudz labāk!
Tapēc vienīgās reizes ,kad neizskatos uz visiem 100 , ir daži agrie 8:30 rīti (līdz pēdējam cīnos ar sevi, piespiežot nepalaist garām baleta noarbību). :D