Es cēlos sešos, kad pati vēl biju stāvoklī, lai pavadītu vīrieti uz darbu. Zinu, ka viņš to toreiz ļoti novērtēja. Viņam bija garas darba stundas un pa nakti sanāca pagulēt reizēm tikai dažas stundas. Uztaisīju brokastis, maizītes līdzi, iedevu atvadu bučas un līdu atpakaļ pagulēt. No problem. Kad piedzima mazais, tad gan necēlos, un viņš to saprata. Manuprāt, tas ir tikai normāli, ja rūpējās viens par otru. Protams, ir cita runa, ja pašam uz darbu jāiet. Lai gan pieļauju, ka tad tāpat celtos līdz ar viņu, jo no rītiem esmu baigā čamma. :D Bet tagad, par laimi, viņš uz darbu ceļas tikai 10. :)