pēdējās dienas

esi droša, ka viņa grib ar tevi pavadīt šo laiku? esmu tādā pašā situācijā, viņa negrib mani redzēt un dzirdēt.

Kāda slimība? Cik gadi?

Tu tiešām domā, ka meitenei negribētos pirmām kārtām pavadīt savas pēdējas dienas ar ģimeni, ja ir bērni, tad vispār vari aizmirst par "draudzeņu aktivitātēm" ...

ŠAJĀ gadījumā nav runa par Tevi un ko vēlies Tu, bet gan ko vēlas viņa!!!

Ja protams, tā ir taisnība...jo pēdējā laikā diskusijās tādas ar fantastikas piesitienu...laikam meitenes filmas regulāri skatās, un tas rosina iztēli...

viņai ir ģimene, bet nav labas attiecības.
un ,ja viņa vēlētos šo laiku pavadīt ar gimeni, viņa to viņiem pateiktu. to zinu vienīgi es.
22 gadi meitenei. pašsajūtu šī slimība pagaidām neietekmē, tāpēc es vēlos ar viņu kaut ko kopīgu pasākt....

njā, ja paskatās filmas, tad cilvēki tādos brīžos brauc ceļojumos, dara visu, par ko bija sapņojuši, bet dzīvē tas viss izvēršas pavisam savādāk.

es nedomāju, ka vajag kaut kādus īpašus pasākumus rīkot. ja viņa ar tevi ir gatava pavadīt laiku, tad pasaki, ka viņu mīli, palūdz piedošanu par sadarītajām muļķībām utt. man nav iespējas pat to izdarīt...

Tu aizmirsi atbildēt par diagnozi! Kāda slimība?

Kāda starpība kāda slimība? geno, ko tas tev dos, ja zināsi?

Lancaster, varbūt uzraksti vēstuli savai draudzenei? Gribēs lasīs, negribēs - izmetīs, bet tu būs vismaz pateikusi ko vēlies.

geno, kaada tev starpiiba?

varbút vel var medicíniski palídzét- palídzí savákt nepiecieshamo naudinju, tas bútu vislabakais, ja vél var glábt!

Lancaster, ja tu zini, ka tieshám vinja ir slima, varbút mégini aiziet ciemos un izlúgties pusstundinju, lai tevi uzklausa, un pateikt visu, ko vélies... varbút smaga diagnoze, un vinjai tik slikti, ka negrib cituc ar sevi apgrútinát? káda diagnoze?

já, vai tieshám, ja nu vinja vnk slikti izskatás un negrib nevienu redzét un táda tev rádíties, raksti véstuli ;)

Ebe, jā, es domāju tā izdarīt. Tikai bail. Jo tā būtu tāda atvadu vēstule, bet tomer viņai vēl jādzīvo ar cerību, ka var notikt brīnums. es viņu varu tā vēl vairāk sāpināt...

Mis Take, nē. Aizbraukt nedrīkstu. Viņas vecāki saka, ka viņa to neizturēs. Viņi pateica, ka pados man ziņu, ja redzēs, ka viņa ir gatava...

Ja man buutu taada sitaacija un es zinaatu ,ka daudz nav palicis -paprasiitu ,ko vina veeleetos dariit,kopaa ar mani,kas vinai sagaadaatu prieku-varbuut aizbraukt uz vietu ,kur vinai bija labas atminas?Katraa zinaa kaut ko loti labu,nepieminot slikto,vinas slimiibu utt
Tas nav viegli-ne ar vecu ,ne jaunu cilveeku!
Ja man pasai taa buutu,gribeetu noteikti izbaudiit veel tos briizus,kas man sagaadaatu vislabaakaas emocijas ,kas saistaas ar manu dziivi...!:)

á, nu tu véstulé neraksti nekádus atvadu várdus utt!!!!! labák raksti, ka tev vinjas pietrúkst, ka ljoti vélies satikties, ka vinja tev vél joprojám ir laba draudzene, un esi gatava vienmér aizbraukt, kad vinjai ko vajadzés... atvainojies, ja ir par ko....

Starpība ir tāda, ka daudzās slimība tieši ģimene var palīdzēt, klūstot par donoriem, jo ir vislielākā saderība. Lepnumu pie malas, ģimene ir jāinformē, pat ja attiecības nav tās labākas. Mēs kaut kā novērtējam daudzas lietas/ cilvēkus tikai tad, kad zaudējam....bet to var mainīt, laicīgi rīkojieties
Ir fondi kas, ir domāti atsevišķām slimībām, viss nav tik bezcerīgi, ka 22 gadus vecai meteinei ir obligāti jāmirst. Un nevajag aizmirst, ka ja diagnoze ir nopietna, ieteicams veikt papildus pārbaudes pie otra , neitrāla ārsta.
Tā vietā lai plānotu pedējās dienas ,labāk ir pacīnīties lai draudzene būtu dzīvotāja!

Medicīna nav man sveša, tapēc arī jautāju

Neārstējamas slimības ir tikai tradicionālās medicīnas izpratnē. Varbūt vēl ir iespēja?

Lancaster, es nezinu, kāpēc, bet man liekas, ka viņa negrib tevi redzēt, jo tu viņai asociējies ar jaunību un to, kas viņai nebūs. Respektīvi - jūs droši vien esat daudz kopā piedzīvojušas un sapņojušas par nākotni, kas tev tagad ir priekšā, bet viņai vairs ne. Redzot tevi, viņai žēl sevis. Tas, protams, ir tikai minējums.
Var jau mēģināt nerakstīt, kā atvadu vēstuli, ne tādu gaudulīgu, bet drīzāk tādu, kurā pasaki, kāpēc viņa tev ir mīļa, svarīga un cik daudz nozīmē, nepieminot ne slimību, ne neizbēgamo, ne žēlumu...
Man gan nav ne jausmas, cik reāli to ir izdarīt tādā situācijā... Turies!

Lancaster, tad pieraksti piebildi ar veselības vēlējumiem un izrādi, ka Tu ceri, ka viņai izdosies izveseļoties.
Leksus, ja av iespējas palīdzēt glābt viņas veselību, tad viņas atlikušās dienas padari skaistas. Laikam, ja man senai draudzenei tā būtu, pie vīna glāzes aprunātu vecus notikumus, smietos, raudātu. Tad paņemtu lapu un pildspalvu un liktu viņai saukt savas karstākās vēlmes(iespēju robežās) un Tu varētu palīdzēt viņai piepildīt tos.. piemēram, pastaiga gar jūras krastu, izbrauciens uz kaut kurieni, SPA utt. Lai pēdējais laiks, ko pavada šai saulē būtu skaists.
Žēl, ka Jūsu draudzenēm tā sanācis, Leksus un Lancaster :(

Mis Take, tas viss arī skan kā atvadu vārdi...

Lancaster-galvenais nekaadu vaimanu ,raudaasanu ,ja tiesaam meitenei jaaaiziet!Mees pat neapzinamies ,kaa negatiivi kaadreiz ietekmeejam cilveekus,kuri mirst!
Tas ir darbs,gruuts darbs -pavadiit peedeejaas dienas ar saadiem cilveekiem,iipasi veel,ja cilveeks cer uz izveselosanos,kaa tas loti biezi notiek ar veeza slimniekiem...

sākumā, kad ar manu daudzenis tas viss notika, man vajadzēja gadu laika, lai panāktu to, ka mēs sateikamies un parunājamies, jo viņā nevienu negribēja redzēt. bet tad vēl viņai bija cerība izveseļoties. augustā viņa piezvanīja un pajautāja, vai es vēl gribu satikties. tā bija laimīgākā diena manā mūžā, tieši tādas sajūtas man bija, kas paņēmu rokās savu jaundzimušo bērnu.
no augusta līdz novembrim mēs satikāmies un kontaktējāmies. tad ārsti patieca, ka palikuši daži mēneši, un viņa atkal aizvērās.

kad kaut kas tād snotiek, tad neticas, ka tā ir patiesība, ka tavs tuvākais cilvēks uz pasaules aiziet. turklāt lēni un mokoši. tas liek pārvērtēt savu dzīvi. žēl, ka šī mācība man tik dārgi izmaksā.

tik grūti ir saprast kā rīkoties pareizi. ka varbūt tiešām labāk likt viņu mierā, lai viņai nav lieki pārdzīvojumi. katrā ziņā, es viņai zvanu tik un tā, ja viņa kādu dienu pacels klausuli, tad droši vien arī pienāks mana iepsēja pateikt paldies par visu. īpaši par deliņu, kura bez šīs meitenes palīdzības man nebūtu.

tāpēc, meitenes, novertējiet to, ka jums un jūsu mīļotajiem ir veselība un iespēja dzīvot un būt laimīgiem. mūsu problēms ir tāds sīkums, salīdzinot ar to, kas notiek šo abu un daudzu citu cilvēku dzīves, kas jauni aiziet...