Nevaru pārkāpt robežu un atzīties puisim,ka man viņš patīk,respektīvi,mēs šad tad pačotajam (viņš man raksta pirmais,jo es nekad pirmā puisim nerakstu),bet es nevaru saņemties viņam atzīties un pateikt,ka man viņš ir iekritis sirdī. Es pat sapņos bieži,viņu redzu :D
Gribētos uzaicināt iziet laukā un tad pateikt,ka patīk,bet bail par viņa reakciju,bail ko teiks vai domās. Ja nu es palieku muļķes situācijā?! Ko jūs ieteiktu darīt? Teikt vai neteikt,vai kaut ko gaidīt?