Vecāki man nevarēja dod atbildi uzreizz...Tapēc solīt viņam neko nevarēju,jo man 11 klase..skola..un arī brīvlaiki nesakrīt...pēc viņa aizbraukšanas sarakste turpinājās kādas 8 dienasss..ne sarakste ,bet drīzāk skype sarunass.Caur skype iepazinu viņu vecākus.Viņa vecaki iepazina manus vecākus..ikpa brīdim uzturam sarunu kopīgi.bet arviņu katru dienuu,katru brīvo laiciņu..diena nevar sākties,ja nesaņemta īsziņa no viņa un nav novēlēta jauka diena..jā, tā ir!Līdz viņa aizbraukšanai es vecakiem visu laiku čīkstēju,ka gribu doties līdzi..gribu braukt pie viņaa!!!!!!! Vienu dienuuu izveidojām kopīgu sarunu caur skypee.ar manu mammu un viņa mammu.Viņa mamma bija ļoti pateicīgaa un laimīga,kad ar viņu viss ir kārtīā un mājās atgriezās sveiks un vesels.Jo tas IR LIELS RISKS, doties nezināmāaa valstī , nevienam un nekur nezinot kur vispār tāda tā LATVIJAA atrodasss..Norunājāmm vismaz kādas 2 stundaass.līdz tam brīdim, kad viņa vecāki manas mammas klātbūtnē sauc ciemos pie viņiem..viņi gaida mani ciemos..mamma neko nespēja atbildēt..tikai mums tas jāapspriež un jāpadomā.Tajā brīdi redzēju mammas atbildi un sapratu uzreiz, kad es nākšu un uzz 100000/..%%%