Smēķēšana.

Nesmēķēju un nekad neesmu mēģinājusi to darīt. Man arī uzdzen riebumu tie,kas pīpo sabiedriskās vietās,laiž savus pretīgos dūmus,kur nevajag.Pretīgi.

Kaitīgs dranķis veselībai, smirdīgi un žēl naudas!

piekrītu arī šim.

ja patīk uzsmēķēt, tas citreiz liekas seksigi, tā noskaņa.
ziemā nē, vasarā jā
ballitēs arī.
parsvarā cigarete ir kā smilšu pulkstenis starp personam kas sarunājas , kad tā izdziesty katrs it uz savu pusi.

Nesmēķēju un pat nekad neesmu mēģinājusi to darīt. Kamēr tie,kuri smēķē, man netraucē, tikmēr vienalga. Bet riebjas, kad autobusā blakus apsēžas kāds nokūpējis tipāžs.
Un, manuprāt, skats,kad tu redzi kā sieviete smēķē ir drīzāk atbaidošs nekā seksīgs.

Citi pērk cigaretes, es labāk sev nopērku kādu saldumu.

nesmēķēju, riebjas tā smaka un līdz ar to rodas nepatika pret smēķētāju- tādu nav manā draugu lokā.

Visskaļāk es smejos par sieviešu apgalvojumu- smēķēšana izskatās seksīgi. Nopietni? Lēti tas izskatās! Lēti! :D

Kādreiz smēķēju ļoti reti, kādās ballītēs, tomēr tagad, jau vairāk kā gadu, nesmēķēju vispār. Un arī neprasās :)

Nesmēķēju. Esmu mēģinājusi, kā arī dažās ballītēs, kad iedzēru, tad gribējās un arī uzpīpēju, bet nu jau 2 gadus vismaz galīgi neprasās.

Dažreiz man dūmi ļoti nepatīk, bet parasti netraucē, arī draugs smēķē, bet esmu pieradusi pie tā.

Nesmēķēju, bet vidusskolā pamēģināju. Fuj. Pietika ar to vienu cigareti.

Un, manuprāt, skats,kad tu redzi kā sieviete smēķē ir drīzāk atbaidošs nekā seksīgs.

++++
Taču, visabaidošākais skats ir smēķējoša māmiņa ar mazu bērnu pie rokas vai smēķējoša grūtniece. Es nesaprotu kā var likt savam bērnam būt par pasīvo smēķētāju un ostīt tos dūmus.

parsvarā cigarete ir kā smilšu pulkstenis starp personam kas sarunājas , kad tā izdziesty katrs it uz savu pusi. - perfekti pateikts! Es smēķēju, tā ir atkarība jau 8 gadus. (Daudz)

Nesmēķēju un arī manā ģimenē un draugu lokā neviens nesmēķē. Tas ir tik neaprakstāmi pretīgi, kad kāds kolēģis tikko pēc pīppauzes apsēžas pie mana kompja un kaut ko sāk pārrunāt, man paliek tiešām nelabi ap dūšu, un tas nav tikai prātā, man tiešām ir fiziski slikti.

Nesmēķēju, bet pret tiem, kuri atļaujas smēķēt pie ēku durvīm vai ejot pūst citiem silvēkiem sejā tos dūmus, man ir īpašas jūtas.

Kādreiz smēķēju, jo vienkārši patika tas process. Likās nomierinošs. Sāku, jo draugi piedāvāja pamēģināt. Pirmoreiz gan atteicos, bet otro jau pati sagribēju pamēģināt... Iepatikās - kādus 2,5 gadus tā nenopietni nopīpēju, līdz iepazinos ar savu puisi. Viņam riebās (un joprojām riebjas), kad meitenes smēķē, tāpēc arī atmetu. Joprojām esmu pateicīga viņam par to :)
Tagad ir tā - smēķētājus nenosodu, jo tā ir katra paša izvēle, bet man riebjas cigarešu smaka - neciešu, ja kāds blakus pīpē un pūš dūmus sejā, kā arī, ja kāds ienāk telpā, paver muti un viss sāk smirdēt... Fui! Bet, ja pīpē mentolenes vai arī kādu smaržīgu tinamo tabaciņu, man nekas nav pretī :)

Esmu pilniga pretiniece (tiesa, nu jau vieglaka formaa nekaa agrak); katrs domaa par savam interesem - smeketajs, lai apmierinatu savu nekontrolejamo tieksmi, bet es - lai kaut nedaudz parupetos par savu veselibu. Mana nostaja ir pietiekami speciga, lai parak ilgi neatrastos kopigaa slegtaa telpaa (mashina, virtuve) ar savu smekejosho gimeni, kaa ari neuzsaktu nekadas attiecibas ar smekejosu virieti. Tuvakais draugu loks ari nesmekjee.

Nekad neesmu pamēģinājusi un nedomāju, ka arī mēģināšu. Nespēju iedomāties, kāda bauda var būt no smirdīgu dūmu vilkšanas sevī. :) Pretenzijas pret smēķētājiem nav, kamēr mani tas netraucē un nejūtu dūmu smaku. Patīk vīrieši, kam nepatīk smēķējošas sievietes, bet izrādās, ka patiesībā ļoti daudziem nav pretenzijas pret tādām. :)

šad tad smēķēju. kompānijas pēc un garlaicības mākta.:D

Kad lietoju alkoholu, mēdzu uzpīpēt. Kādas 5 cigaretes būs mēnesī.

Pīpēju tad, kad esmu līdz malām piedzērusies.. pēdejā reize bija vasarā... un viss dēļ tā, ka satiku klubā pīpejošu brāli, un redz ar brālīti sapīpejām :D fuj... tagad sajūtot vien cigarešu dūmus rauj uz augšu.
Bet tas droši vien līdz nakākamajai "pilnīgi piedzērusies" reizītei :D

Nesmēķēju, bet ļoti retos gadījumos, varbūt reizi 3 mēn. Un dažreiz pat uzpīpējot paliek slikti un, tad pat nožēloju, ka uzpīpēju.
Ļoti nepatīk stāvēt arī blakus smēķētajam, jo tiēšām smaka ir kā "pelntraukam"!

nesmēķēju, bet nu jaunā kaimiņiene smēķē.....un tas tā smird! kaut vai cits dzīvoklis viss pa ventilāčiju nāk mums iekšā. nu fuuuuuuuuck!!!!!!!!!!!!!!! smir**ļa

ventilāciju* un es esmu dusmīga, ka viņa jau no sākuma to nepateica un istabas biedrene pat neiedomājās to viņai pajautāt.