Smēķēšana.

Smēķēju, un no šodienas metīšu nost, sākšu pievērsties sportam utt :D
, būs grūti jā, draudzene smēķē, draugs smēķē...

Smēkēju jau pārs gadus,no 16 gadu vecuma, pati nezinu,kapēc sāku..
Itkā likās, ka nomierina, arī grūti dzīvē bija..sākās depresija,stress...

Par atmešanu sāku domāt jau pāris nedēļas, šodien beidzot saņēmos, pēdējo reizi,kad slimoju ar grippu un plaušās uzrādijās iekaisums, un es sāku aizdomāties,ka tik tas nav no smēķēšanas...
kā arī apnicis ir tas mūžīgais klepus, mamma jau saka,ka pīpmaņa klepus..

Vispār nesmēķēju, pirms kādiem 4 gadiem atmetu smēķēšanu, tagad man nepatīk cigarešu smaka, nevaru ciest, ja cilvēks sapīpējies un apsēžas blakus transportā, gatava esmu piecelties un aiziet, jo liekas, ka visa pievilkšos. Un nauda, par cigaretēm, iedomājos cik tagad aiziet mēnesī par cigaretēm...

kombinācija smēķējoša meitene un nesmēķējošs puisis man liekas šausmīga.

Nezinu, mans draugs atmeta pirms vairākiem gadiem, es pa ballītēm vai kad atnāk kāda draudzene to daru.. nezinu kas tur TIK šausmīgs... kāda starpība, ko dara puisis???

Nesmēķēju, bet ir bijuši tādi nelieli periodi, kad paniekojos.

Nekad neesmu mēģinājusi smēķēt, nesmēķēju un arī nesmēķēšu. Parasti jau saka "nekad nesaki nekad", bet tiešām nevaru iedomāties, kā ko tādu sev un apkārtējiem var nodarīt. Īpaši nepatīkami izskatās dūmojošas māmiņas, kas padara bērnu par pasīvo smēķētāju. Ar to smaku pievelkas viss.

Jā,pretīgi ir ja redz mammu,vai tēvu,kas stumj ratus un pūš virsū bērnam dūmus..
Neesmu svētā - pīpēju,BET nekad mans bērns nav bijis ne tuvumā,ne redzējis,ka mamma pīpē.

Nu es runāju konkrēti par savi situāciju..nespēju iedomāties, ja es pīpētu drauga klātbūtnē, kurš nekad mūžā to nav darījis!Es justos šausmīgi, tāpēc to nedaru!Dzert gan varu arī tad, ja viņš to nedara:)

nesmēķēju. nu jau drīz būs 3 gadi,ka nevienu dūmiņu neesmu uzvilkusi, bet nu agrāk šad tad uzpīpāju. gan kompānijas pēc, gan pasākumos, gan "stresa" dēļ, gan aiznekodarīt.

Smēķēju! Agrāk daudz, kad gaidīju mazo un baroju, tad vispār nesmēķēju un pēc tam atsāku! Bet tāpat reti!
No vēža nebaidos! Jo var arī saslimt ar visu ko citu un arī nesmēķētāji var saslimt un nomirt! To nu es zinu iz dzīves...
Man ir citas svarīgākas lietas nekā domāt par vēžiem!

11. decembrī atmetu, kopš tā brīža nevienu cigareti neesmu pipējusi, pat ne balītēs! Jūtos labi un ļoti lepojos ar sevi. Atmetu, ņemot paraugu no drauga. Viņša atmeta pirmais, bet mani nemudināja atmest, vispār neko neteica un nemācija. Vienkārši nācu pie prāta.

Ikdienā nepīpēju. Pa retai reizei kādā ballītē vnk kompānijas pēc. Bet tas ir ļooti reti. Dažreiz prasās uzvilkt kādu dūmu tad, kad jūtos emocionāli ļoti slikti, bet parasti jau noturos un nemeklēu to cigareti.

Smēķēju jau 6 gadus. Vienreiz sanāca atmest uz veselu gadus, bet atkal atsāku. Un tā bija superīga sajūta atkal uzsmēķēt. Tas bija tas, kā man pietrūka visu gadu.
Tagad atkal gribu atmest, bet laikam nereāli :D

Nesmēķēju un nekad neesmu to darījusi. Arī nākotnē nemēģināšu. Prieks, ka arī vīrs nesmēķē.

Ir smēķēts agrāk - ļoti neregulāri, bet ja runāju par tagadni - riebjas tā smaka, riebjas, ja pīpē manā klātbūtnē. neatbalstu un zinu, ka pati nekad nenonākšu līdz pastāvīgai smēķēšanai.