Smēķēšana.

Nesmēķēju un man paliek šķērmīgi ap dūšu no cegarešu dūmiem un ja kāds nesen ir smēķējis (nu tā smaka ar ko piesūcies apģērbs). Un nepatīk arī kā smird elpa cilvēkam, kurš tikko ir smēķējis.

Smēķēju kopš 18 gadu vecuma. Nebija kompānijas pēc, iemeslus gan neatklāšu. Īsi izsakoties - sabruku un sāku darīt visādas muļķības. Atmetu, kad biju stāvoklī, bet atsāku pēc tam, kad biju beigusi barot ar krūti. Neesmu īsti domājusi par pilnīgu atmešanu, jo tas man ir ikdienas rituāls. Izšmaucu uz pāris min no bērna pieskatīšanas, lai vienkārši pačilotu. Kādreiz darbā, kad bija grūtas dienas, arī ļoti palīdzēja atslābt.

Nesmēķēju.

Nesmeekjeeju ne ikdienaa, ne balliitees, bet nav iebildumu pret citu smeekjeeshanu, duumiem utt. Un jaasaka pat, ka reizeem patiik tieshi taa "smaka" , kas ir cilveekam, kas tikko smeekjejis. :D

ja riktīgi uzvilkti nervi, tad jā. reizēm ballītēs, bet man bieži slikti paliek, kad esmu uzpīpējusi. ikdienā nepīpēju.

Nesmēķēju,nepatīk arī tā smaka,slikti metas.

Smēķēju kopš 19 gadu vecuma, atmetu tikai grūtniecības laikā un pēc tam atsāku. Kāpēc? Ieradums, ne tik daudz kā kompānijas pēc, bet vienkārši ieradums, iziet ārā, uzvilkt dūmu un atslābināties. Šobrīd neesmu domājusi par atmešanu, jo nav motivācijas. Katram savs netikums.

Atmetu pirms pusgada.

Nesmēķēju, pamēģinājusi gan esmu, bet kkā neiepatikās. Fuj, no dūmiem tiešām īsti labi nepaliek, ir kkādas cigaretes, kas ir izteikti smirdīgas, tad gribas tādam smēķētājam gāzt pa pieri.

Smēķēju .. bet pārsavarā tik pa vakariem pie vīna glāzes, vai brīvdienās pie kafijas krūzes. Kāpēc to daru, vēl aizvien meklēju iemselu. šad tad uzpīpēju lai noņemtu stresu, kas arī palīdz... Domāju par atmešanu.. ceru kad pēc iespējas ātrāk to izdarīšu.. tā pamazām :D

Smēķēju. Nav tā, ka nespētu atmest. Spētu, bet negribu.
Patīk pats process, cigaretes ļoti bieži spēj nomierināt un atslābināties.

Smēķēju un man patīk! :D Arī biju atmetusi uz grūtniecības laiku, bet, kad beidzu barot ar krūti, uzreiz atsāku smēķēt.

Interesanti tas, ka mums ģimenē sievietes pīpē, bet vīrieši nē.

Vīra mamma pīpē, tētis nē... arī es pīpēju, vīrs nē. Un pat nesūdzās, laikam jau no bērnības pieradis, ka sievietes smēķē, vīrieši nē :D

Draugu lokā arī tikai sievietes smēķē, vīrieši lielākoties ir atmetuši.

Nesmēķēju. Hm?
Pat nezinu, kā nodefinēt. Pēdējo reizi smēķēju jūnijā...pāris cigaretes gada laikā laikam izlietoju.
Bet man patīk tas baudīšanas process. Pēc mīlēšanās izpīpēt kopīgi cigareti, uz balkona, zem zvaigznēm...

Smēķēju un atmest netaisos, jo patīk process. Kad esmu mājās, varu visu dienu nepīpēt, bet kā izeju ārā, tā uzreiz vajag. Pašai gan riebjas, kad kāds blakus smēķē un piesmēķētā telpā vispār nevaru atrasties. Tas gan ir dīvaini, ņemot vērā, ka pīpēju 5 gadus.

Smēķēju tikai ballītēs, vasarā sanāk biežāk.
Man patīk tā noskaņa.Izeju siltā naktī uz balkona, miers un klusums, zvaigznes un tad uzvilkt.
Ikdienā smēķēt nespēju, absolūti negribas.

Nesmēķēju.
Smēķu smaka izraisa dziļu riebumu, tāpat kā tie cilvēki, kuri nostājas blakus un pūš savus pretīgos cigarešu dūmus virsū. Priecājos, ka draugs arī nesmēķē. Ja smēķētu, tad mēs nebūtu kopā.

Ar tādu sevis gandēšanu neaizraujos, prātā nenāk ko jel kad darīt.

Nesmēķēju, man riebjas cigarešu dūmi. Vīrs pīpē, nezinu kā lai dabonu nost no šīs vājprāta atkarības!

nesmeekeeju jau 2 gadus un veel jo projaam pietruukst. censhos notureeties un ceru, ka pienaaks tas riits, kad dzerot kafiju, nesapnjoshu par cigareti.

Tām,kas smēķē-nav problēmas ar veselību,nedzeltē zobi? Nebiedē tas fakts, ka var iedzīvoties plaušu vēzī?