man skatoties šo filmu, tas mīlsstāts palika otrajā plānā, es vairāk jutu un izdzīvoju to cilvēku dzīvi, kas neizglābās, cīnījās par savu dzīvību!
man ir līdzīgi, bet kaut kā (nesaprotu kāpēc), tomēr liekas, diezgan piemērota tā filma, jo lai arī principā sižetā tiek izcelta tā titānika bojāeja, tur tomēr paralēli valda tās stiprās jūtas un viss, kas tam iet komplektā līdzi... esmu no tiem cilvēkiem, kuriem notek asariņa skatoties, jā jā jā :) vienalga, cik reižu skatīta, man tā liekas ļoti aizkustinoša filma, aktieri ir superīgi, tēlojums tuvu perfektam un viss kopā ir patīkami skatāms :)
iespējams, neliela problēma ir tajā, ka sižetam ir divi centri mīlasstāsts un kuģa bojāeja, līdz ar to, kādam iespējams pagrūti tos kopā uztvert, varbūt, ja paralēli šai mīlestībai nebūtu tik liels notikums, būtu savādāk, piemērotāk V-dienai ;)