Vai tas ir pieņemami?

virago +

Atbildot uz jautājumu - zinu, ka gribētu bērnus.

Uzskatu, ka par šādu jautājumu rakstīt darbu, nav īsti prātīgi. Tā tāda ļoti jūtīga tēma.

Nesaprotu, kas tur ir nepieņemams?!

Šobrīd nevēlos bērnus un vēl turpmākos 5 gadus arī ne. Kādreiz domāju, ka gribēšu ap 25, 30, tad atliku uz 32 un nu jau domāju, ka ne ātrāk kā 35.
Es vienkārši nespēju iedomāties, ka man būtu jābūt par kādu atbildīgai ceturtdaļu gadsimta! Jādod viņam nauda, jārūpējas, jāseko līdzi, jāizpilda kaut kādas kaprīzes utt.! Nevaru iedomāties dalīties savos ienākumos. Paskatoties uz citu bērniem un viņu neciešamajiem raksturiem, man pazūd jebkāda vēlme pēc bērniem.
Kad vēl iedomājos 9 mēnešus staigāt kā kuģim un visas tās drausmīgās grūtniecības blakusparādības, vispār šermuļi uzmetas. Ja vēl padomāju par dzemdībām un visām to radītajām sekām, tad gribas, lai bērnus varētu nopirkt veikalā. Jau no domas vien, ka man būtu jābaro bērns ar krūti, man metas zosāda. Man tas liekas neeeeenormāli pretīgi! Pagaidām es patiešām nespēju saprast - tieši kādu prieku sniedz bērni?

Kaut kad jau es tomēr gribētu bērnus, pat īsti nezinu kādēļ, bet tas noteikti nav tuvāko 5 gadu plānā. Un ceru, ka tomēr tam nobriedīšu un visas tās sekas un blakusparādības man vairs neliksies kaut kas līdzīgs šausmu filmām. Kādai noteikti liksies AK, DIEVS! KĀ VAR TĀ DOMĀT?! bet var! Un ne jau es esmu izvēlējusies tā domāt, vienkārši tādas ir manas sajūtas. Un jo vairāk gadu paliek, jo vairāk negribas. Vairāk sāku visu analizēt un pagaidām vairāk ir mīnusu, nevis plusu. Un es neuzskatu, ka bērni ir dzīves misija un pienākums. PRET KO?! Man nav tādu pienākumu un piedzimstot man neviens nelika parakstīt līgumu, ka noteikti dzemdēšu kādu bērnu.

Anne, man nav tieši šāda konkrēta tēma, intereses pēc to vispārināju, bet viedokļi noderēs darba sastādīšanā:)
Es domāju, ka man pietiks komentāru. Paldies tām, kuras vienkārši atbildēja. Acīmredzot, neesmu pieradusi pie tā, ka cilvēka uzskats sākumā ir "jānopeļ", nevis vienkārši atbildēt uz jautājumu, ja ir vēlme.

Es zinu, ka tas ir mazliet slimīgi, bet man ir ļoti līdzīgi kā koshlenei.It īpaši par krūts barošanu un atbildību, un visu citu. Vairāk gan neizteikšos, citādi man cosmo mammu armija uzbruks :D

Protams, ka tas ir pieņemami. Tas ir katras sievietes pašas lēmums un uz citiem šis lēmums neattiecas. Es uzskatu, ka sen jau aiz muguras tie laiki, kad sievietei bija pienākums dzemdēt un nebija citas izvēles.

Jautājums ir par situāciju, kad sieviete VISPĀR nevēlas kļūt māte. Nekad. Nevēlas bērnus un viss. Kāds ir Jūsu viedoklis-vai tas tiešām ir pieņemami?

Jā, protams, ka ir pieņemami. Kā var vsp nepieņemt citu cilvēku uzskatus, tā taču nav jūsu dīve. Ja negrib, tad negrib. Iemesli var būt visdažādākie.
Ja kaut ko varētu nepieņemt, tad drīzāk šo -

Uzskatu, ka tas ir sievietes PIENĀKUMS, MISIJA-dzemdēt.

. Kādā akmens laikmetā jādzīvo? :D

Viens no maniem labākajiem draugiem tādu apprecēja. Precējušies jau 3 gadus, bet bērnus negrib. Draugs stāstīja, ka viņš sākumā domājis, ka viņai tas pāries, bet reāli nepāriet. Viņa bērnus negrib. Manā draugu lokā viņu par normālu neuzskata. Vairākus tusiņus izjaukusi, sākot visiem stāstīt par saviem uzskatiem par bērniem.

Nu man tas nešķiet normāli. Ģimeni jau veido, lai būtu bērni. Vīrs reāli nelaimīgs.

No otras puses es saprotu, ka valstij tā ir ļoti liela problēma- cilvēku nespēja/nevēlēšanās dzemdēt bērnus un es arī saprotu,ka daļēji tā ir arī mana atbildība par to domāt no šīs puses.

Nirvāna un kas par to, ka es tā domāju? Tā ir Tava darīšana? Jā, es uzskatu tā. Tas nenozīmē, ka visu dzīvi dzīvošu ar domu, ka tā ir mana misija. Piekritīšu, ka vārdi- "pienākums, misija" nebija īsti atbilstoši izvēlēti, bet katrai vajadzēja saprast, ka tas ir mans viedoklis. Es nevienā mirklī neieminējos, ka tā, manuprāt, būtu jādomā VISĀM sievietēm. Neieminējos, ka visām būtu jādzemdē. Piekrītu, ka tā ir katras pašas darīšana, BET vai tiešām tik grūti ir vienkārši izteikties, nekritizējot manu viedokli?

Kā ienāku, tā te interesantas diskusijas :) Sākumā gribu teikt Liene tu dikti sašūmējies par to ka kāds tev kaut ko ne tā pateica (patiesībā izlasīju visu un neko aizskarošu neredzēju)? Bet pārlasi pati vēlreiz savu tekstu - tur ir diezgan labi redzams, cik tev šādas sievietes liekas nenormālas - kā viņām justies pēc tāda ieraksta? ķipa - ak mans dievs, viņa NEKAD negrib bērnus :O un ārprāts - sievietes taču nekas neatbrīvo no pienākuma/dzemdēšanas :O Varbūt tu arī kritizēt negribēji bet tavs teksts vienkārši kliedz no aizspriedumiem pret sievietēm, kuras bērnus negrib.. Tāpēc, ja gribi, lai pret tevi izturas tolerantāk, centies pašu domu noformulēt bez tik skaidri redzamas attieksmes :) Ewane tevis pieminētais gadījums ir kaut kas līdzīgs tam, ko zinu es - vīrs domāja, ka sieva pārdomās. Nepārdomāja. Izšķīrās. Vēlāk vīrs atgriezās jo saprata, ka sievu pārāk mīl un viņa viņam ir svarīgāka par neeksistējošu bērnu (pagaidām kopā pēc šķiršanās 4 gadus). A par meiteni, kas visu laiku runā par saviem uzskatiem par bērniem.. Vai nu kukuu bišķiņ :D vai arī (daudz ticamāks variants) viņu visu laiku kāds žāģē par to, ka viņa bērnus nevēlas, vai to visu laiku piemin un viņa vienkārši cenšas aizstāvēties

Manuprāt, tas ir normāli. Manas domas - tā ir mana izvēle un neviens nevar mani piespiest. Nevienam, patiesībā, nav tiesību mani piespiest dzemdēt, ja es to nevēlos darīt. Šobrīd bērnus nevēlos. Par nākotni spriest nevaru. Varbūt ap 30 domas mainīsies. Varbūt nē. Līdz tam vēl jānodzīvo :D
Katrā ziņā, ja es uzzinātu, ka kāda mana draudzene nekad, nekad nevēlas bērnus, manas domas par viņu nemainītos un es tāpēc vien viņu neuzskatītu par nenormālu.

vakar ieriebu kaimiņiem, cerams, ka viņi atkal neuzsāks to pašu ko pirms tam, atkal ieriebšu, apnika man viņi jau.
Kā tikt vaļā no īslaicīgiem apsārtumiem? Tonālais laikam nelīdzēs. Es domāju apsārtumi pēc randiņa, kas mēdz būt. :D

Lindča, paldies par komentāru:) Es tiešām nevienu nevēlējos aizvainot un sirsnīgi atvainojos, ja kāda uztvēra manu viedokli personīgi:)
Jebkurā gadījumā, mans viedoklis paliks mans.

Es autores vietā savu viedokli nebūtu rakstījusi. Tas manās acīs veido subjektīvisma pieskaņu jau. Tagad vel taisnoties, ka tas jau tikai mans viedoklis.. Te taču nācis pēc citu viedokļiem, ne?

Lindča - jā, protams, arī zāģē. Bet lielākoties pati par to ieminas.

Savukārt, Liene, es domāju, ka šī nav īstā publika, kuru aptaujāt. Es nezinu, kāds ir cosmo.lv vidējais vecums un nodarbošanās, bet kontrastam vari ko tādu uzdot arī kādā tradicionālākā portālā, piemēram, draugiem.lv. Ja no 20 atbildētājiem, 15 šādu situāciju uzskata par normālu, tas ir rādītājs, ka auditorija neveido izlasi.

Bet tu jau pati rakstīji, ka tā ir sievietes misija :D Tad nepinies vārdos!

Ui, es biju gribējusi rakstīt, ka ''Manuprāt, tas ir pieņemami''. Lai tas būtu kā atbilde uz jautājumu, bet uzrakstīju ''normāli''. :D Tā ir, ka esmu izklaidīga :D

Jā, varbūt cālis būtu piemērotāks forums tam.

Šī ir viena no tām lietām, kas ir tikai un vienīgi atkarīga no pašas sievietes (ja vientuļniece vai, ja abas puses tā ir izlēmušas). Neuzskatu, ka veselai sievietei obligāti jāgrib bērnus, jo ar bērna nedzemdēšanu viņa nenodara skādi sabiedrības interesēm, kā tas ir, piemēram, ar vienas nakts sakaru propagandu. Tas, ka vienā gadā dzemdē mazāk, citā vairāk, nav atkarīgs no tā, ka bērnu dzemdēšana kā vērtība izzūd. Absurds. Cilvēki vairosies vienmēr.
Labāk, lai sieviete ir karjeriste, izliek sevi citur, nevis audzina negribētu bērnu pret kuru attieksies arī ar attieksmi "ja jau piedzimi, audz kā gribi un liec man mieru...".
(Šajā gadījumā runāju tikai par sievieti vientuļnieci, ar attiecībām ir sarežģītāk, tur tomēr jāņem vērā arī otras puses nostāja).