:)
jums nav tā bijis,ka brīžiem aizdomājaties, ka citiem dzīve rit interesantāk kā pašai. Man tā brīžiem liekas. Jo mana ikdiena +- ir darbs-mājas. Man nav hobiju, pat nevaru ieviest, jo nekas tā no sirds nepiesaista, es neprotu spēlēt nevienu instrumentu, nekad neesmu apmeklējusi pulciņus (nu labi, nedaudz skolas laikā rokdarbus un dejošanu) bet nekas nav aizgājis tā nopietnāk. Man nav lauki ar vecmammām vai vasarnīcas, kur aizbraukt. Tas, kā piemērs jo daudzi brīvdienās brauc uz laukiem. Brīvdienas pārsvarā pavadu mājās, darba dienas vakarus arī. Bet citi tajā laikā apmeklē pulciņus, nodarbības, apciemo daudzos radus, visu laiku ir kustībā.
Nē, nu varbūt sazīmēju visu pārāk melnās krāsās. Protams, apmeklēju ballītes, klubiņus, teātri, kino, dažādus publiskus pasākumus, kas notiek. Bet vnk tas viss ir tādā virspusējā līmenī, dziļāk mani nekas nesaista. Varbūt esmu vnk visu jau sasniegusi, man nav kur tiekties. Man ir jau vairākus gadus sava ģimene, bērns, savs dzīvoklis, sava mašīna, augstākā izglītība, stabils darbs un laba alga. Nu tā palielam viss, ka nav kur tiekties un tagad jādzīvo pieaugušo dzīvē un nekas vairs interesants un traks nenotiek. Bet es vēl neesmu gadu ziņā TIK pieaugusi. Varbūt esmu visu sasteigusi?
246
