Kas notiek peec berna piedzimsanas?

Jā, par to otru pusi... Es arī tiešām par to nodomāju - bērns aizrijās, atsit galvu, utt. kā tādās situācijās spēt pareizi, adekvāri noreaģēt?! Tas ir instinktīvi? Jo es esmu emocionāla, man racionālais prāts ieslēdzas pēc laika tikai...

Emmanuelle, jā, tajā brīdī tās naktis liekas bezgalīgas un briesmīgas, bet, kad atceries, cik maziņš bija un tā smuki raudāja, uhh. :) Arī tagad, kad jau salīdzinoši liels, naktīs citreiz ēst sagrib, nu kādas dusmas, kad mazais cilvēciņš kaut ko prasa, kad tad vēl spēsim viņus tā apčubināt, ja ne tagad, kad ir maziņi? :) Reizēm pat pietrūkst to bebulīgo raudienu naktīs. :)

Kad aizrijas, tad galvenais ir nekrist panikā, bet jau laikus būt izglītotai, kas jādara, jo zinot, cik ilgi mediķi brauc... Jā, es līdz šim visu esmu instinktīvi darījusi. Maziņu pagriezu uz punča, lai viss tek laukā un viss bija ok, jo vnk. par daudz sarijās. Arī galviņu krītot ir atsitis, kad mācījās staigāt, nu neko - pārsists nekas nebija, paraudāja drusciņ, nebija ne miegains, ne ar sliktu dūšu utt., kas varētu norādīt, ka jādodas pie ārstiem. Zinu mammas, kuras katru reizi kā mazais sasit galviņu, ved pa tiešo uz rentgenu.

Jā, un vēl, kas jāņem vērā - bēns vemj, čurā un kakā. Tas ir pilnīgi normāli. Taču viņš arī ap-vejmj, ap-kakā un ap-čurā mammu un tēti. Un tad sākas pats jautrākais - nenomest sīko un neskriet pašai mazgāties, bet vispirms parūpēties par bērnu.
Tas pats arī ar iešanu uz tualeti. Jā, vienreiz apčurājos, jo nevarēju sīko nomest un skriet uz poda. :D Shit happens.
Galvenais to visu uztvert mierīgi. visu var nomazgāt, visu var iztīrīt, visu var sakopt. Galvenais ievērot ļoti elementāru shēmu - vispirms bērns, tad tu, tad apkārtne.

Nu man tie kg, kas pazuda, nebija bēbis ar visu komplektu. Pirms paliku stāvoklī svēru kādus 57-58 kg, mēnesi pēc dzemdībām - 51 kg. Mistiski kaut kur pazuda tas svars un tiešām izskatījos kauli un āda. :D
Man arī vēders bija mazs stāvoklī esot, varbūt arī tas ietekmē to, cik ātri tas savelkas atpakaļ.

miss_mia, man līdzīgi, tikai svars turas 48-49 un vairāk dabūt nevaru, baisi, jo biju pieradusi kg 10 vairāk redzēt uz svariem, liekas, ka man kkas trūkst fiziski. :D

Man vasarā vēl tas svars turējās, bet uz rudeni sākās man visādas gastronomiskās izvirtības un sāka nākt tie kg atpakaļ. :D Tagad jau ar kārtīgu sportu būšu atgriezusies pie tiem kg, kas vasarā, bet nav vismaz kauli un āda tagad, bet smuki muskulīši. :)

Pats grūtākais bija pirmais mēnesis, tad jau pamazām pieradu pie jaunās lomas un biju drošāka.
Ar zīdīšanu gan gāja traki, pirmo mēnesi tās bija mocības, saplaisājuši, jēli krūšu gali, baroju ar sakostiem zobiem un asarām acīs.
Sāpēja arī šuvju vietas, grūti bija staigāt, sekss vispār nebija prātā. Vēl kādu pusgadu pēc dzemdībām jutu diskomfortu mīlēšanās laikā.
Svars diezgan ātri pazuda, pat īpaši necenšoties, laikam tāpēc ka baroju ar krūti, tagad esmu pat tievāka kā pirms dzemdībām.

Man reāli bail no šāda vēdera. :(
Bērniņu man gribas, bet kad es iedomājos, ka varētu pēc tam izskatīties šādi, tad bēbju lietas gribas atlikt uz kādu nenoteiktu laiku. 2. bildē sanāk pēc ķermeņa korekcijas.

Interesanta diskusija! Paldies, meitenes, par pieredžu stāstiem :)

arī ap-vejmj, ap-kakā un ap-čurā mammu un tēti. Un tad sākas pats jautrākais - nenomest sīko un neskriet pašai mazgāties, bet vispirms parūpēties par bērnu.

manai kad bija rota viiruss,-"nopuuta" mani no galvas lidz kajam,es gandriiz vai pati apveemos..:D
bet ar laiku pie visa pierod.:D

bailes man bija tik pirmaa dienaa,nezinaju ko un kaa pareizaak dariit :D
un jaa- lidz gada vecumam naktiis ceelos parbaudiit vai elpo.. :D

Mademoiselle!man bija tads veders,un vel pari biksem karaajas. meenesi kartigi pavingroju un viss savilkaas... pusgada laikaa nodzinu svaru taa ka vareju atkal ielist M izmera (pec dzemdibam bija XL)

dzemdību namā nekāda apjukuma nebiju, kkā nez no kurienes zināju kā jāmaina pampers, kā jābaro, kā jāucina utml.

kad atbraucām mājās un mājinieki devās darba gaitās, bet es ar viņu paliku vienatnē- sākumā bija apjukums. ko kad kapēc?
baroju pēc pieprasījuma, tā bija vieglāk gan man gan bērnam. un pirmo mēnesi man bija totāli pfig kā izskatos, tikai mūžīgais nogurums.

mēnesi pēc sāku vingrot un pusgada laikā no 42 izm ielīdu 36. vidukli uzmodelēju vēl tievāku nekā pirms grūtniecības.

ar bērnu dikti interesanti, jo pirmo gadu izteikti katru dienu kkas jauns- smaids, skatiens, satvēriens utml. vienīgais man bija tāda lieta kā pēcdzemdību depresija un ļoti izteikta, un tākā tā brīža laulenis mani īpaši morļi neatbalstīja, tad sagāju sveistā pamatīgi (attapās pēc gada, ka man kkas nav)

un par seksu. gribēšana bija gan visu gr. pastiprināta gan pēc dzemdībām. atsākām 3 ned pēc.