Piedodiet dāmas, sirds pilna! :D
Visu savu dzīvi esmu ticējusi, ka aizbrauc visi, kas ir vai nu lielās problēmās, vai nu ar minimālu vēlmi strādāt. Tagad... Pati sēžu un jau apceru kā tūlīt tūlīt pēc bakalaura iegūšanas (labi, ka līdz jūnijam nav tālu) braukšu un viss. Atrasta vieta kur, pie kā, darbs jāpiemeklē un aidā. Šeit nekas netur - ģimene, nekad nav bijušas jaukas attiecības, kas tikai turpina grimt vēl dziļāk, draugi - visi tāpat prom, vai zuduši kontakti, naudas arī te tāpat nav :D Kamēr domu līmenī, tas bija vieglāk, sak, aizbraukšu un viss. Bet tagad, kad jau bez maz biļeti pirkšu... Parādās otra puse. Ehh... Sakiet, vai neesmu pārāk tomēr pārsteidzīga? Jo tur nebūs neviena izņemot to vienu cilvēku, tur viss būs no 0.