4rinde

Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzaļām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm - manām un tavām...

Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.

3rinde gan,bet nu man ļoti mīļa, arī tālākais dzejolis patīk.

aizmirsu pievienot savējo, man viņš šķīet ļoti mīlš :)

Kad divas sirdis satiekas
Tad mazais kalējs ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz abas sirdis vienojas

Ir aizaugušas takas, redzi pati,
Tur katru gadu jauna zāle dīgst,
Bet uz to puisi, kas reiz tevi satiks,
Es būšu mazliet greizsirdīgs.

Varbūt kādā vārdā esmu kļūdījusies.

Ances ievietotais - ļoti, ļoti! Vācieša dzeja...
pašai nav gluži četrrinde, bet ir pilna klade ar dzjeas un prozas rindu citātiem. Tagad negribas vairs celties, bet jā... tuva man šī dvēseles valoda. No Imanta Ziedoņa epifānijas - ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā, ehh.
un dzeja -
es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi... nu jā
un varbūt pat ļoti

negribas gan līdzās, bet atļaušos ievietot savu -

es tevi nospēlēšu
lēni
kā visi kuģi reiz atgriežas ostās
un apsarmo lai pārziemotu
(atļauj saukt par)
mīlestību

Man vēl mīļš ir šis no Vācieša:

Lai tu mazāk klusētu un skumtu
Lai tev reizēm netrīcētu plecs –
Es tev dāvinu šo Rīgas jumtu,
Tici man , ka viņš ir ļoti vecs.

Viens pēc otra sadeg smaidoši
Zilā zibens trāpītie un ķertie.
Ejam tālāk! Ejam gaidošie,
Zibens netrāpītie, nenospertie!


Vispār man Ziedonis mīļš, varētu te piepostot pilnu :) ak, un ne par tēmu(un varbūt tomēr) šī ir ļoti skaista dziesma http://www.youtube.com/watch?v=0luWDHVGvoc

No vispiemīlīgākā Aspazijas dzejolīša, ko bērnu dārzā skaitīju:

Ko bēdāt man, kāds atnāks rīts,
Ko bēdāt vakariņa!
Es karājos kā kukainīts
Pie puķu pakariņa

Un "Tālavas taurētājs" joprojām asini vāra.

Ah, par mīlestību! :D
Par mīlestību man nekas prātā nemaz nenāk.

Mani mīļākie dzejoļi: "Ar Tevi Es LasījuKastaņus" I.Ziedonis un "Dāvana" O. Vācietis, jau citēti attiecīgi sunshine un Ances komentāros.

Ziedonim labs vēl ir šis:
Tu esi droša, un es esmu drošs,
Pārējais viss ir pārejošs.
Pārējais viss no dzīves šīs
Tā kā mākonis izdzisīs.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.

Mzliet garāks, bet skaists.


Arī akmeni var ēst,
Apsegties – ar gaisu,
Liepu lūkus vīzēm plēst –
Diviem tas nav grūti.
Tikai vienam nepalikt
Tā kā sunim būdā
Un ar skumjām neapsnigt –
Vienam viss ir grūti.
(J. Peters.)




Pa to kafijas tasīti
Uz tava galda
Esmu ar mieru izkust,
Lai tev tā salda.
(M. Zālīte.)

Šī ir pilnā versija Zālītes dzejolim, ko Kubiete ievietoja.. Mans visu laiku mīļākais. Pirmo reizi, kad to izlasīju, atskārtu, cik gan dzeja var būt skaista. Iepriekš dzeja nesaistīja vispār. :)

Es tevi...
Un sekot var bezgala daudz.
Mīlu, ienīstu, gribu.
Izej laukā un vēju sauc
Un mīlestību.

Un uz iedomu balkona paelpo svaigu gaisu.
Laiks mani kā karote
pa kafijas tasīti maisa.

Pa to kafijas tasīti
uz tava galda.
Esmu ar mieru izkust,
Lai tev tā salda...