kādu noteikti aizmirsīšu, bet šīs būtu tās, kuras nāk prātā pirmās:
Pump Up The Volume - daudzi noteikti nesapratīs manu sajūsmu, bet šī ir mana visu laiku mīļākā filma, jau kopš vēlas bērnības. Pirms pāris gadiem skatījos vēlreiz, visnotaļ sabijusies, ka vairs nepatiks. Joprojām patika. Jaunības maksimālisms, tieksme dzīvot tā, kā liek sirds, nevis tā, kā sacīja tētis vai skolotāja, iekšējie dēmoni un tā, tikai jaunībai raksturīgā uzdrīkstēšanās, kura dara notiekošo jēgpilnu. Brīdinu, filma nav nekāds šedevrs mākslinieciskā nozīmē, bet savā vēstījumā tā vienmēr būs man īpaša.
The Hours - visa pamatā, protams, ir brīnišķīgais Kaningema romāns. Trīs sieviešu un viņu līdzcilvēku likteņi dažādos 20.gs. periodos. Dzīves, kas neviļus savijas vienā. Lieliska aktierspēle, paliekoša vērtība manā mīļāko filmu plauktiņā.
Habitación en Roma
- viena nakts, kura izmainīs abu galveno varoņu dzīves. Stāsts, kurš kārtējo reizi apstiprina mīlestību kā dzimuma, vecuma, sociālās piederības un citu nieku neietekmētu parādību, kas reizēm mēdz uzvirmot ar spēku, kurš visu iepriekš piedzīvoto dara maznozīmīgu.
Melancholia - Larss fon Trīra kungs visā savā krāšņumā - savādnieks, psihologs un satīriķis. Filmā apspēlēta pēdējā laikā, šķiet, tik ļoti aktuālā tēma - pasaules gala atnākšana.
Sleepers - pusaudžu palaidnības, kuras kādam atnesīs nāvi, bet pašiem blēņdariem izpostītas dzīves.
One Flew Over The Cocoo`s Nest - Džeks Nikolsons visā savā ģenialitātē. Autors aicina aizdomāties, kura tad īsti ir patiesā trako nama realitāte - pats vājprātīgo nams vai mūsu visu ikdiena ārpus tā. Grāmata mani viennozīmīgi saviļņoja vairāk, taču arī filma visnotaļ izcila.
Vēl ļoti patīk:
Atonement;
The Shawshank Redemption;
Closer;
Forrest Gump;
Hard Candy;
Dancer In The Dark;
Boys Don`t Cry;
A Home at the End of the World;
The Jacket;
Eyes Wide Shut;
American History X
482
