Es gribu mirt.

Kaut kāds depresīvums, bija apnicis viss, aukstais laiks un tā.:D
Šoreiz piekrītu _paris- Ehh, sievietes. :D

Dzīve - tā ir dāvana, ko nevār izmest.
Ir jāatrod kaut ko tādu, aiz kā aizķerties.
Nesēdi mājās, izej ārā, pastaigā pa tuvāko parku, nopērc našķi paskaties asaraino filmu, izraudājies kārtīgi...
Parunā ar kādu, jo kad sāksi skaļi stāstīt iemeslus - sapratīsi, ka tie nav tik nopietni, ka liekas.
Vispār esi malacis, ka vismaz forumā raksti.
Nepadodies! Viss būs labi!!!

Tas nekas, katram gadās :D
Pēc tam kauns no sevis un citiem :D

njā, un man likās, ka es esmu emocionāla :D

ņam ņam, tu smejies un raudi reizē? saki,ka visu mīli, bet gribi mirt? :D neticu! :D

Nē, es tgd smejos pilnā rīklē, par to, ko vakar varēju uzrakstīt.
Tagad liels kauns.:D
Tiešām tgd. nesaprotu, kas man bija prātā. :D

Monro, smejos un raudu reizē tad, ja nenormāli sasmejos :D Mirt nekad neesmu gribējusi...it sevišķi slikta laika dēļ, tādēļ jau laikam tomēr neesmu emo. :D

uij, cik neloģisks tas teikums sanāca :D

Es vakar apraudājos aiz laimes un sajutos riktīgi stulbi , bet nevarēju apstādināt asaras :D

Nothing, nu redzi, cik labi viss beidzās. :D
Tev gadījumā nebija-PMS.? :D Tas tikai tā- jautājumam.:D

paņem akadēmisko un aizbrauc uz kādu gadu.varbū tomēr pastāsti savu problēmu..

nu nesaprotu, kā var vienā naktī tā mainīties domas. pati teici, ka viss ig ģimene ir, mājas ir, viss ir. tad jau man sķiet, ka tu pati nesaproti, ko tu gribi. un tā ir tava lielākā problēma. nemeklē problēmas tur, kur to nav, vēljovairāk, laikapstākļos.