Labākās grāmatas

Hmmm kā tas ir noderīgas grāmats??? nu par nodērīgām es sauktu vienīgi tās kuras ir māčibu grāmata... jo nezinu vai kas noderīgs ir romānos kurus emsu lašijusi utt...

Ja runājam tieši par pēdējā laika lasītajām, tad esmu jau vairākkārtīgi reklamējusi "Nataša Kampuša 3096" dienas" par Austrijā 8 gadus gūstā turēto meiteni.
Šobrīd lasu ļoti interesantu grāmatu angļu valodā, kura ir romāns angļu valodā, bet vienlaicīgi izveidots veids grāmatas veidā, kā uzlabot angļu valodu (paralēli romānam grāmatas sānos ir grūtāko vārdu tulkojumi, nelieli praktiski uzdevumi par izlasīto un vingr.) Man tiešām palīdz, jo jūtu, ka beidzot varu "pievārēt" brīvi grāmatu angļu valodā un papildināt krājumu:) Ja nemaldos, maksāja tikai 2.40 uz atlaidi "Jānis Roze" un ir vairākas daļas:)

Katram jau savs uzskats par noderīgam grāmatam, citam tās var būt mācību grāmatas, citam kādas pašpilveidošanās, psiholoģiskās, citam kāda izklaides žanra grāmatas. Tapēc arīgribu dzirdēt kadas tas ir jums :)

Man pēdējā laikā ir tā, ka ļoti daudz jālasa obligātā literatūra, līdz ar to nekam citam nesanāk laika. Kad biju maziņa, lasīju enciklopēdijā visu pēc kārtas, jā, lūk tas man šita noderīgi!

Tagad grāmatās gūstu tikai emocijas, nevarētu teikt, ka neizlasot to un to grāmatu būšu kaut ko ļoti daudz zaudējusi.

No laviešu grāmatām ļoti patīk Zālītes Agrā rūsa, Alfrēda Dziļuma Saplēstā krūze (šī ir mana visuvisu laiku mīļākā grāmata) Arī Jaunsudrabiņa Aija šķita interesanta, jo latviešiem tik ļoti neraksturīga, bet tā ir tīri klasika. :)

No ārzemju autoru darbiem patika O. Vailds, biju iesākusi arī lasīt Makkalovas grāmatas, piemēram, Dziedoņi ērkšķu krūmā, bet galīgi nesaistīja, lai gan dīvaini - jo šajā forumā bija plaši ieteikta :)

Tīņa gados ļoti aizrāva P.Koelju, bet patiesībā tagad vairs nelasītu, lai gan ir daudzi, kuriem patīk. Ievā bija intervija, kur viens vīrietis šī autora darbus uzskatīja par sev mīļākajiem, un tad man bija par viņu apmēram viss skaidrs :)

Liene- Kā sauc to grāmatu? Kas ir autors?

Alfrēda Dziļuma Saplēstā krūze (šī ir mana visuvisu laiku mīļākā grāmata)

Man arī! :)

Vēl no pasaules klasikas, manuprāt, vērts izlasīt ir Vējiem līdzi, Piezīmju grāmatiņa, P.S I love you .. :)

Un atcerējos, kas man vēl šķiet sev noderīgs - dažādas biogrāfijas, pēdējā, kuru lasīju bija par kādu sievieti, kura stāstīja, kāda bija kara laika Rīga, kā skolēni mācījās, kā pavadīja laiku. Manuprāt, lieliskākais veids, kā apgūt vēsturi, jo nav vien sausi fakti. Vēl šādā ziņā vērtīga grāmata ir Dvēseļu putenis, Ziemeļa vējšs, Dienu atspīdumi, bet tās ir arī salīdzinoši grūti lasāmas!

No pēdējā laika lasītajām noteikti ''Sievietes, kuras skrien ar vilkiem''. Ļoti daudz varēju pārdomāt savu dzīvi un parakāties sevī.
No romāniem...hhmm.. Ursulas Le Gvinas ''Tumsas kreisā roka'' man ļoti patika. It kā fantastikas darbs, bet tur tik daudz cilvēcīgu ideju apakšā.
Tagad lasīšu ''Sniega roze un slepenais vēdeklis''. Esot laba :)

pēdējā laika TOP:
Aleksandrs Tauriņš "Avantūristi", "Orinoko" un "Tie, kas uzdrošinās" (iedomājaties, viņam ir gandrīz 100, bet viņš vēl raksta grāmatas - un pie tam tiik labas)
Lato lapsa - praktiski jebkura no viņa ceļojumu-piedzīvojumu grāmatām - un tādu ir patiešām daudz;
Kurta Vonnegūta grāmatas - pilnīgi visas

Lasu pārsvarā klasiku, dzeju un biogrāfijas. Pēdējo divu mēnešu laikā esmu izlasījusi Dostojevska "Idots", "Noziegums un sods", Viktora Igo "Nožēlojamie" abas daļas, Hemingveja "Old man and the sea" , Hlio Kortāsara "Citas debesis" un laikam viss. Kas iedvesmojošs un pamācošs man atrodas katrā grāmatā, nudien. No visa minētā man visvairāk patika V.Igo. Man patīk valoda, kādā viņš raksta un domā.
Ja jānosauc mīļākās grāmatas, to es izdarīt nevaru, jo katra grāmata, ko lasu, liekas liek aizmirst iepriekšējo. Nejau pavisam.
Ja gribas ko vērtīgu un iedvesmojošu, lasu interesantu un ko sasniegušu cilvēku biogrāfijas. Tās man liekas vērtīgākās, ja neskaita mācību grāmatas. Piemēram tagad lasu Frīdas Kālo biogrāfiju. Pāršķirstīju un nopirku mūsu pašu Rēzijas Kalniņas biogrāfiju - izskatās, ka arī varētu būt interesanta. :)

Joprojām lasu Annu Kareņinu. Brīnišķīga grāmata!

Es arī gribu izlasīt Annu Kareņinu. Pirms noskatos filmu. Cerams tikai, ka viņa nebeigsies pirms būšu izlasījusi. :)

uiii,agrāk man patika lasīt skolenu romānus vai nu kā viņi tur saucās.. varēju visu bibliotēku paņemt līdzi uz majām :D bet nu tagad nav sanācis izlasīt kādu grāmatu,kauns,kauns... pēdējā,ko lasīju bija par Kārli Skrastiņu...

May, Tu par "Natašas Kampušas" grāmatu jautā vai par to angļu?
Atbildēšu par abām:)
"Natašai Kampušai" autori neatcerēšos, bet zinu, ka profesionāla rakstniece to sarakstīja ar viņu pašu kopā-tā ir viņas biogrāfija par 8 gadiem gūstā.
Otru angļu romānu sauc "ETERNAL DARK", autoru neatceros, grāmata ir mājās. Virsū rakstīts- angļu valodas gramatika ar vidēju zināšanu līmeni:)

Dell, man līdzīgas domas :D Biju uzstādījusi sev mērķi izlasīt grāmatu pirms filmas. Ar darbu visādu tik daudz, ka lasīt sanāk ļoti lēni un baidos, ka filmu beigs rādīt vēl pirms pieveikšu grāmatu :D

Dellicious, Tu lasi Igo oriģinālvalodā,ja patīk valoda,kurā viņš raksta un domā? :) Nav pārāk sarežģīti?

ĻOTI gribu izlasīt Andra Grūtupa grāmatu "MANIAKS", kuru viņš sarakstījis par to maniaku, kurš 80.gados Latvijā izvaroja tās sievietes. (Jā, esmu nedaudz ķerta uz šāda veida biogrāfiskajiem materiāliem:D). Grāmata interesē dēļ, jo pie mūsu pasniedzējas konsultējās tās sievietes, kuras grāmatā pieminētas par to, ka Grūtups visām atklājis vārdus, visu biogrāfiju, lai gan viņām par šausmīgajām atmiņām daudzām pat vīri nezināja:(

Maniaku esmu lasījusi. Man bija tā bija par smagu. No vienas puses - skarbā un nepatīkamā realitāte, no otras puses, es ļoti labi būtu iztikusi bez informācijas ko un kā, kaut kur bāza.

Tatler, nē. Oriģinālā ir franču, no kā man ir maz sajēgas.
Ar valodu es domāju izteiksmes veidu, salīdzinājumus, mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, iepītos domu graudus, kuru viņa grāmatās ir ļoti daudz. Skaidrs, ka oriģinālvalodā tas būtu savādāk, bet šādas detaļas arī iztulkot var gana precīzi.

Liene, vai tad to 3096 dienas arī nav sarakstījusi tā pati Nataša Kampuša?