Neuszkatu sevi par stulbu vai neinteliģentu, bet daudzas lietas es nezinu, pārsvarā ir sajūta, ka zinu, bet neatceros, jo man jau no bērnības ir traka problēma... skolotājas jau no pirmās klases pie mana raksturojuma, katru gadu rakstījušas, KONCENTRŠĀNĀS SPĒJU TRŪKUMS, es neiznu tā ir kāda bērnibā neizārstēta neiroze vai skleroze, bet man atmiņā paliek ļoooti maz... nu biedējoši maz... pat lietas kuras mani interesē un par kurām esmu aizrautīgi lasījusi un interesējusies, pēc gada ja man pajautā... vien iekšēju jūtu ka esmu zinājusi 100% , bet pateikt nevaru :( :(
Mana atmiņa ir kā lāsts, man nav mīļāko dziesmu, mīļāko filmu, mīļākās izrādes utt... jo es aizmirstu... kaut kādus nosaukumus vai izpildītājus vai mākslasdarbu autorus vispār nav variantu man atcerēties... Varu noskatīties filmu un pēc tās domāt cik superīga tā ir, bet ja man pēc mēneša kāds liktu atstāstīt, es knapi lielos vilcienos varētu pateitk par ko vispār tā bija... :(
Vispār traki, tagad pati rakstu un šausminos, jo izklausās, ka man tiešām kaut kas nav labi... BET ikdienas lietas atceros, nav tā ka aizmirstu kur mājas un kā mani sauc... tā nav...
Nu neuzskatu sevi par neintelektuālu tāpēc, ka mani interesē lietas, tas, ka es tās pēc tam neatceros ir cita lieta, bet interese man ir un tas man šķiet ir svarīgi, lai cilvēkiem būtu interese...