Un tiešām grūtniecības laikā, sieviete svīst kā cūka, čurā biksēs, bērns sper pa ribām, vienai tur vēl kājas nervam gulēja virsū,ka viņa nevarēja pastaigāt un dzemdībās kakā, tur viss lejā plīst vaļā, pludo asinis, un kas notiek ar palcentu??? :o
Kas ir lietas,ko neviens nestāsta par grūtniecību ?
Māmiņas sarosās, gribu sulīgus briesmu stāstus!
aij, sviests kaut kāds.
Tagad, izlasot šo diskusiju, bērnus nedzemdēt? :D
Es vairāk vai mazāk visu to zinu, un mani tas nebaida, jā, nav nekāds patīkamais process, bet tā, lai tagad saviebtos, nē.
Pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kurus ir dzemdējušas viņu mātes, tad kāpēc, lai es, piemēram, būtu izņēmums? Ja jau ir tik daudz cilvēku pasaulē, tad tas nav nekas tāds, ko nevar pārdzīvot :D Un es to kādreiz varēšu, kad pienāks īstais laiks. :) (l)
Patieisba pirmsiegriezuma ari var pieprasit atsapinasanu. ta tik daudza svecmates doma, kontrakcija slaika iegriezt, tapat nesapes. Saap un ka vel. Draudzenei pirmaja reize bez teiksanas iegrieza un jasaka, ka vina teica, ka vinai pat asaras izspraga, tapat ka pamatigs kliedziens, sapeja nenormali. Otraja reize kad vecmate mineja, ka bus atkal jagriez, vina pieprasija atsapinasanu un nekas traks nebija. pirms iegriezuma iespriceja
Ak šausmas! Man jau tā ar tamlīdzīgām lietām kur iesaistītas asinis un griešanas nav visai labas atticības un par to visu domājot tādā plaknē.. uh! Nu cerams, ka par to vēl salīdzinoši ilgi nevajadzēs uztraukties.
Mani īstenībā ļoti biedē viss, kas var notikt ar bērniņu.
man māsa arī stāstījusi, ka griezumus, plīsumus nejūt, jo tur viss jau ir tiktāl notrulināts, ka ko nu vairs, bet apziņa pie trakām sāpēm vienkārši atslēdzas, un pats, pats, pats drausmīgākais ilga tikai 3h, kas ir salīdzinoši maz. es lasot šo visu, vienalga gribu bērnu, patiesībā trīs. :D
Par visām šausmām + / - zināju un informācijas bija daudz... Bet tiešām nezināju, ka var sāpēt mugura (krustu rajonā) nevis puncis. Morāli jau biju sagatavojusies nenormālām vēdersāpēm (augstāk vai zemāk bet vismaz priekšpusē :D), bet kad sākās kontrakcijas ar mežonīgām sāpēm mugrā, biju apjukusi! Itkā pavisam vienkārša lieta, bet nezināju, ka tā var būt.
Katrai jau savādāk, galvenais neieciklēties un nebaidīties pirms laika. Tiešām tik daudzas jau pārcietušas, dzīvas un laimīgas :) Protams, šeit uzzināju daudz nepatīkamus jaunumus, laikam iepriekš nebiju ne par ko tādu interesējusies sīkumos, uz šo brīdi sabiedēja, bet esmu dzirdējusi arī labus stāstus, tā kā jāsaglabā vien miers :D
Nu ne, tas tiesham nav domats man, pat uz asins analizem eju ar lielam shausmam, matu nevaru sev pati izraut. Nepanesu saapes, un viss.
Bet no otras puses, sanak jau ta, ka, pardzivojot dzemdibas, shi piekjershanaas un beznosacijuma milestiba pret beernu visa muzha garumaa ir nesalauzami speciga, jo vinja deel tak ir iziets cauri tadam mocibam (kaa nu kurai, protams).
Man pašai ir bail no dzemdībām,bet lasot visu šo vēl vairāk apbrīnoju savu mammu,kura četras reizes dzemdējusi. Katru reizi citādāk-vienā pusdienu mocījās sāpēs,otrajā knapi uz galda uzsēdināja,kā brālis burtiski ārstam rokās ielēca.
Gribas šajai lietai piedēvēt šo teicienu (man šis teiciens nekad nav paticis,ja to attiecina uz stulbām un nekūlturālām lietām)-Viss kas ir dabisks, nav pretīgs!
Es ģībstu un melns gar acīm nāk jau tad, kad ņem asinis no vēnas! Kur nu vēl ja man TUR ņemtos ar skalpeli!!!! fuj
Man tā ir, ģību gandrīz katru reizi pie asinsanalīzēm (grūtniecības laikā regulārām). Taču dzemdībās ne bija pat tuvu tam. Ģībšanai vienkārši nav laika. :D
6947
