Liekas, ka lasu par sevi. Bet mani mierina tas, ka tūlīt, tūlīt beigšu vidusskolu un jau no vasaras sākuma taisos būt Rīgā, sākumā strādāt, tad mācīties, uz savu pilsētu reti kad braukšu. Prieciņš. Gribu izrauties no šejienes, jo te nav, ko darīt, klasē tikai dažas meitenes, ar kurām nav baigā draudzība, zēni... Nu, zēni kā no bērnudārza, diemžēl. Interesantākā manas dzīves daļa ir mans puisis, uz kuru es arī fokusējos, jo ne jau ar klasesbiedriem man dzīvi saistīt. Cerams, ka es viņus dzīvē bieži nesatikšu. Hobiju man īstenībā ir daudz, bet, pirmkārt, nav ne līdzekļu, ne pilsētā daudz iespēju, kā arī es esmu ļoti slinka. :D
Nav iespējams pamainīt vidi, kurā tu tagad esi? Vai viņa pati tuvākajā laikā pamainīsies, kā, piemēram, man - ar pāriešanu augstskolā?