Aizdomājos - jūs savu vecumu uzskatat par JAU vai TIKAI? Atskārtu,ka līdz šim par saviem 25 domāju,ka tikai - tikai 25,praktiski visa dzīve vēl priekšā,bet drīz man tuvojas dzimšanas diena. 26. Un tas cipars man jau sākt likties kā jau. Jau 26, vairs ne tikai...
JAU 22, bet es jau no 17 gadu vecuma kādu nedēļu pirms savas dz/d iedzīvojos nelielā depresijā par savu gada skatli. Man ir fucked up izpratne par vecumu saistībā ar sevi, to ļoti labi apzinos.
Vienīgi palīdz tas, ka visur esmu jaunākā - vidusskolā, augstskolā, tas palīdz.
pēc BaCk komentāra ļoti spilgti atcerējos, kad man uznāca "depresija" īsi pirms devītās dz.dienas! atceros, pat raudāju, ka bērnība strauji tuvojas beigām! lūk tas ir fucked up!:D
Zinu, ka tuvojās mana dzimšanas diena, bet tā negribās, jo par sevi varu teikt JAU un pati nejūtos atbilstoši tam ciparam, kas parādās manā pasē. Laiks skrien ātri, tāpēc jāņem no dzīves viss, ko tā sniedz :) .
312
