Savs auto

A kur jūs 18 gados mašīnu dabūjāt? Vecāki nopirka? Tak ne jau pašas sakrājāt?!

Manis pēc man to mašīnu kaut ome varētu uzdāvināt, ja vien nebūtu jākratās kopā ar smirdīgiem bomžiem 1/2 no saviem rītiem. Noteikti tuvākajā laikā likšu tiesības un iegādāšos auto.

Nesen esmu tikusi pie tiesībām. Un ir kopīga mašīna. Diemžēl pirkta pēc viņa gaumes. pati sev gribētu sarkanu Honda Civic. Bet pašreiz ir sporta auto.
2 mašīnas uzturēt nevarētu. tagad esam jaunas māšinas meklējumos un ceru,ka būs sarkana..:D

savs auto nav - bet tiesības jau ir sešus gadus. Šad tad sanāk (sanāca) ar auto darba jautājumos braukāt.. bet nu jau sen neesmu pie stūres sēdējusi.

Kāpēc nav - nu nav ļoti lielas nepieciešamības + pagaidām otru mašīnu atļauties tā īsti nevaram - pēc būtības jau varam, bet tad ir jāizvēlās starp vairākām lietām, jo mašīna prasa tomeŗ lielus līdzekļus ...

Gan jau kādreiz būs arī savs auto, jo dzīvojam vietā, kas burtiski brēc pēc personiskā auto katram ... :D .. bet pagaidām, kamēr draugs mani vedā un savāc no vilciena kad vajag - tikmēr ir ok.. :)

Kur 18 gados mašīnu dabūju... tētis uzdāvināja uz dzimeni :D :D :D Protams izklausās, kā My sweet sixteen MTV šovā... tomēr tā tas gluži nav.. jo mašīna bija supervecs 2 golfs, kurš bija norūsējis no visām pusēm.... kuram pamatkrāsa bija sudraba, bet druvis zelta krāsā... Karoč pilnīgs grausts pa pāris siemtiem nopirkts , un tehniskā apskate visticamāk nopirkta... Taču es laimīgi to gadu nobraukāju... ieguvu vēl ļooti lielu pieredzi ar dažādām problēmsituācijām ( mašīna protams plīsa un lūza), tagad nav vairs jāzvana tētim un jāsaka "Tētīii laiciņš ārā jauks.. bet zini kas man ar auto..." tagad pašai ir sejēga ka sun kā...

Kā sāku strādāt tā līzingā paņēmu jaunāku, sakarīgāku auto :)

Tad iepazinos ar tagadējo draugu... manu mašīnu pārdevām, braukājam ar vienu, jo divas uzturēt nevaram atļauties... nomainījām daudzas mašīnas, tagad paņēmām jaunu no salona ar gāzi un ir mierinš, ja kāda viana aizdzenu uz garantijas remontu un viss...

Man ir 26 gadi un es braucu ar sabiedrisko....šausmīgi...
Tiesības ir no 18 gadiem, pirmos divus gadus gan nebraucu, jo nebija, ar ko, bet pēc tam veiksmīgi iemācījos pa Rīgu braukt un viss ok.
Man no vienas puses gribētos savu mašīnu, bet it kā visur varu labi izbruakāt ar sabiedrisko.
mēs mierīgi varētu uzturēt 2 maāšinas, bet negribas. ja es iedomājos, ko es par tiem pāris simtiem mēnesī varu izdarīt, es vairs negribu to mašīnu :D labāk tad pieciešos, bet ceļoju, izkalidējos utt, nekā leju degvielu.

Ja dzīvotu Rīgā, tad auto man nevajadzētu. Iztiktu ar sabiedrisko transportu, takšiem utt., jo auto man nav zīmēšanās nepieciešamība. Visādiem izbraucieniem pietiktu ar vienu auto, bet, ja tagad uz brīdi palieku bez mašīnas, tad ir pilnīgas auzas, jo no rīta ir jāceļas 05:30, nedaudz vēlāk jāceļas arī vīrietim, lai aizvestu mani līdz autoostai (ja pati ietu uz to, tad būtu jāceļas 05:00), rezultātā ne es esmu izgulējusies, ne vīrietis. Vakarā man ir pus stunda jāiet līdz autobusam, jo šeit nekas sakarīgs līdz tam nekursē (un parasti tieši tad ir sniegs, lietus, u.c. draņķības kā rezultātā pieturā ierodos jau piekususi, salijusi un drausmīgā paskatā), arī Siguldā kādam mani ir jāsagaida un rezultātā esmu divas stundas vēlāk mājās. Jā, es laikam tomēr esmu gatava maksāt aptuveni 150 Ls mēnesī degvielai un nenormālās summas servisam, lai ietaupītu laiku un izbaudītu vismaz kādu komfortu. :)

Esmu čalis, man ir 29 .. man nav auto un nebūs, kamēr dzīve/apstākļi nepiespiedīs to iegādāties. (tiesības ir no 18g vecuma)

Kāpēc nav?
1) Dzīvoju 7 km no darba, kas ir vecrīgā un vecrīgā turēt autiņu ir nāves smaka :D Braucu ar velo, kas ir veselīgāk un ātrāk sastrēgumu dēļ .. ar ričuku - sastrēgumi neeksistē :D
2) Ja auto netiek lietots ikdienā, uzskatu, ka tas ir nelietderīgs naudas līdzekļu ieguldījums ņemot vērā mašīnas cenu, skates un uzturēšanas izmakas, kā arī nodokļus.
3) Iegādāties es to varu kaut vai šai minūtē, ja man radīsies tāda nepieciešamība - uzkrājumi man ir, kā arī saņemu es pietiekoši, lai kredītu priekš autiņa man iedotu (to pieminu tām, kas domā sākt raudāt cik mana dzīve ir nožēlojama, ka 29g vecumā man nav mašīnas).
4) Ja arī man/manā ģimenē būs auto, ar to vairāk brauks mana sieva/draudzene :D ZInāmu, bet šeit nemināmu iemeslu dēļ :D

Un vispār uzskatu, ka mantas tiek iegādātas, lai nestu noteiktu labumu un pildītu noteiktu funkciju nevis, lai papontotu, cik kruts/kruta es esmu, jo man ir auto :D Tie, kas tā dara, man liek pasmaidīt .. un tie, kas vērtē cilvēkus pēc mantiskā stāvokļa - tāpat :D Bet nu labi, tas jau tikai mans viedoklis:D Katrs savu sūri grūti pelnīto naudiņu var tērēt kā vēlas .. kaut vai kurināt krāsni, ja labpatīkas :D

Es zinu tikai to, ka gribu auto līdz apbērnošos (:D), jo bērni un sabiedriskais - nāve.

es domāju ka ^^ ir kādi 25 gadi he :D kļūdījos.........

Zanella Man bija auto un izlēmu, ka bez ir labāk :D

^^ kas lika par to pārliecināties?

Man ir 21,ir sava mašīna, iegādājos laikā, kad tiesību likšana tuvojās beigām. (pērn). Piederu pie cilvēkiem, kuri necieš sabiedrisko transportu un neuzskatu to par kaprīzumu. Ar savu auto saprotu, ka ietaupu laiku, mašīna ir ļoti ekonomiska, izmaksu pieaugumu gandrīz nejūtu, kā arī tā ir ļoti lieliska neatkarības sajūta:)

Man ir savs auto 1,5 gadus. iepriekš vadāja draugs, lai gan darbs man ir 5 min no mājām. Bet gribējās būt neatkarīgai un lai ir 2 mašīnas. Noder :)
18 gados nenoliku ne tiesības, kur nu vēl doma par auto iegādi. Ir tak prieks, ka viss nopirkts par savu nopelnīto naudu.
Kopumā dzīvi bez auto nevaru iedomāties.

^^ izlasīju iepriekšējo, 7km dzīvesvieta no Rīgas centra daudz ko izsaka, man līdz centram ir 25km, līdz vecākiem 80km un īpašs talants sabiedriskā transportā piesaistīt bomžus :D :D

Zanella Izmaksas, kas tad cits :D Ja vēl autiņš tiktu lietots pietiekami daudz, tad var maksāt, bet turēt tikai brīvdienām un tad vēl ne katrām, ir neizdevīgi. Bez tam man ir lieliska iespēja aizņemties auto no māsas vīra, kas ir 6vietīgs busiņš ar gāzi aprīkots.

man ir 21 gads ir tiesibas bet nav savs auto ,jo ar puisi dalam uz pusem, ta kaa vins vel macas un man nav pastavigs darbs tapec savu auto negribu pirkt, jo lidz ko tev ir masiina ir lieki izdevumi, bezmazvai ta itkaa tev buutu berns :)

Ir autovadītāja apliecība, šogad būs jau 10 gadi kopš noliku.
Auto nav, bet samērā regulāri braucu visus šos gadus - darbā, ar vecāku auto, draugu auto, kādos citos nepieciešamības gadījumos.
Bet nu ir pienācis tas laiks, kad tuvāko mēnešu laikā iegādāsimies savu auto.

Nesaprotu, kā var visu laiku prasīt, lai vadā. :D Vai vēl trakāk - regulāri prasīt aizņemties. Nu mani tas kaitinātu, jo varbūt es arī brīvdienās izdomāju labprāt kaut kur aizbraukt. :D

Nu manā 10 gadu laikā es nekad neesmu jautājusi, lai iedod mašīnu, lai es varētu kaut kur aizbraukt (vecāki šajā neskaitās, ja tiek braukts ģimenes vajadzībās).
Visi gadījumi ir bijuši koppasākumu ietvaros vai palīdzēšanas jautājumi.

Man ir 28 gadi un bija auto, pārdevu!
Mums ar vīru tagad kopīgs autiņš, jo uz darbu man braukt nevajag- lieliski atbraucu ar sabiedrisko, bet ārpusdarba pasākumus arī apmeklējam kopā un ja ir tiešām tā reize, ka neapmeklējam kopā un man vajag auto, es ņemu un braucu- 0 problēmas!