Palīdzība mammai:)

Radiem un tuvākajiem draugiem neko neprasām, jo palīdzība ir abpusēja. Ok, ja kādreiz palūdz kkur aizvest, tad naudiņu par degvielu iedod, bet nav tā nekad bijis, ka prasām, cik samaksās, ja palīdzēsim. :D

Manā ģimenē atsevišķi dzīvo vienīgi ome, palīdzēt sanāk diezgan bieži, neskaitot dārza darbus, ābolu novākšana, ravēšana, arī remontiņš. Nauda netiek prasīta,jo arī ome bieži vien samaksā kkadus mazus rēķinus, kuri ir mammas, jo viņa ir deklarēta omes mājā un uz turieni tiek sūtīti rēķini.

Manuprāt naudas prasīšana, tajā skaitā par degvielu ir pilnīgs stulbums.

Sesilla, nu tieši tā, kopš es uz to paskatījos no malas un mainīju savu uzvedību, es ne tikai jūtos lepna, es esmu krietni uzlabojusi attiecības ar vīra ģimeni, kas mums visiem nāk tikai par labu.

jā, tas tiešām ir apsveicami, ka bērns nepamet vecākus nelaimē, tikai tā robeža reizēm starp izmantošanu un palidzēšanu ir gaužām trausla. dažkārt rados ir noverojama neliela izmantošana, bet tur neko nevar darīt

becky, tur jau tā lieta, ka lai attiecības uzlabotos ir jāsāk ar sevi, ar attieksmes maiņu:)

Sesilla, tieši tā!

Vēl izteikšos par to naudas prasīšanu. Ir man ģimenē arī tāds cilvēks, kurš, jā, labs speciālists iekšdarbos, un arī ģimenei viņš prasa naudu. Bet man tiešām ir vieglāk samaksāt svešam cilvēkam, pieņemt darbiņu un aizmirst. Nevis pēc tam no citiem radiem klausīties kā viņš esot izteicies, ka es visa dzīvē "tāda, tāda", bet pa māju staigājot sazin kā (atceros, man bija burkānkrāsas samta bikses un pelēks džemperis, neuzskatu to par sazin kā), vai nav jābrīnās par cenu, ko man nosauca pēc darba beigām - 1h=50Ls, par ko man tā kā neērti kašķēties, rads kā nekā, pēc tam tā taisītā lieta salūza, atbrauca svešs speciālists un teica, ka vienkārši bija pārskrūvēts, tāpēc neizturēja spiedienu, tad es tā kā arī nevaru izkasīties, jo rads, nu tāda nepatīkama situācija. Tāpēc es vienmēr sev saku, ka ir darbi, kur es noalgoju svešu cilvēku un nejūtos nedz vainīga, nedz parādā.

tiešām ir vieglāk citreiz noalgot svešu cilveku. nesen bija gadījums , kad tētim radinieks par darbu paprasija vienu latu stundā vairāk, nekā standartā par to maksā:D nu labi- kas ir viens lats, bet dienā tie ir jau 8-10ls:) un ja nesamksās vai pukstēs tad izbazunēs pa visu pasauli to!

Sesilla, pirmkārt tas, otrkārt, šis mūsējais mēdz izturēties tā, ka nu izdara kaut kādu pasaulei svarīgu pakalpojumu, palīdzot mums par mūsu pašu naudu. I lai pusdienas, i kafija, i sten, i pūš, i elš, nafig vajag! :D

Nespēju iedomāties, ka atvase, izvācoties no vecāku mājām, nepalīdzētu vecākiem. Uzskatu, bērni un vecāki vienmēr ir cieši saistīti, arī tad, kad atvases ir izveidojušas jaunu ģimeni.

:D -labs!
radi un nauda vispar ir slidena lieta!

Pa lielam piekrītu vispārējam viedoklim. bet ko darīt, ja vecāki visu mūžu nav īpaši rūpējušies par bērnu . dzeršanas, nekad nav bijusi nauda , neinteresējas par mācībām bērnam utt. un tagad kad bērns ir izaudzis ;-) ieguvis izglītību , ir labs darbs, savā ģimene , bērns . nauda pietiekami. bet viņa savā attīstībā ir palikusi iuzvietas un tagad prasa naudu. vai tad būtu jāpalīdz?

Atvainojos par kļūdām, baigi grūti no telefona rakstīt

Mans draugs, vai es pati, notwikti, nenjemtu naudu no vinja vai manas gimenes. Bet kad mans mazais braalis draugam ar so to paliidzeeja, tad draugs vinjam iedeva kaadu naudinju un braalis par to bija prieciigs. Viss ir atkariigs no konkreetaas situaacijas un apstaakljiem gimenee. Ja, piemeeram, kaadam no gimenes nav darba un vinjs izpaliidz ar kaut ko, tad kaadeelj gan cilveekam par to nesanaksaat, zinot, ka vinjam taa naudinja tiesaam ir vajadziiga?

Mans draugs bieži palīdz maniem vecākiem. kaut ko salabot, kaut kur aizbraukt, kaut ko aizvest. Un mani vecāki paši piesakās naudu dot par benzīnu. lai cik mēs stīvētos pretī, viņi uz to uzstāj. vienmēr saka|:"Mēs zinam,ka benzīns no krāna nelīst." :D tad nu vairs nepretojamies. ja grib dot, lai od. nekas prasīts nekad netiek.

pagaidām nav un ceru, ka nākotnē nebūs situācijas, kad, piemēram, finansiāli vajadzēs palīdzēt vecākiem. toties visāda ne-materialā palīdzība, palīdzēšana ikdienas darbos vai vienalga kur, man liekas absolūti pašsaprotama lieta un nekad pat neiedomātos prasīt atlīdzību! man tās ir beznosacījuma attiecības un palīdzība. esmu aaudzināta tā, ka jau kopš bērnības palīdzu vecākiem darbiņos, tagad dažkārt asistēju ar uzņēmumu saistītos darbos, un tā ir parasta, normāla ikdienas lieta.

kamene, manuprāt, tas ir ļoti individuāli. Protams, var vicināt dūres un teikt, ka vecāki ir vecāki, bet.... Cik ir tādu gadījumu, ka pat bāreņu namos atstātie bērni sapņo par mamu, kaut gan reāli zin, ka viņus pameta. Un atrodot, palīdz, uztur un dievina. Un cik tādu, kuri uzauguši labvelīgajā ģimenē, bija mīlēti un lutināti, pamet vecākus vecumdienās un neliekas ne zinis

pretī neprasu neko, jo vecāki ir izlīdzējuši vienmēr,kad var, atmaksājuši man mācības, tāpēc man nav pieņemami kko vēl prasīt.
Vecmammai (kad vēl pati daudz pelnīja) bija mode iedot 20Ls un gardumus par grīdas izberšanu un trauku nomazgāšanu virtuvē,protams,neņēmu, bet kad,braucot mājās,atvēru maku,ieraudzīju tos 20 Ls šā vai tā :D nu kā jau vecmamma :)

Ai,bet nu ir mums ar draugu arī tāda sarežģīta situācija,ka drauga (vecākais dēls ģimenē) mamma savus 5 bērnus (vecākajam līdz 8g vecumam) audzinājusi viena pati. Vecākie dēli strādāja dažādus gadījuma darbus,brauca uz ārzemēm (kad palika 18) pelnīt,sūtīja naudu. Otram vecākajam brālim tagad pašam sava ģimene,dzīvo atsevišķi. Ar draugu braukājām uz ārzemēm,arī sūtījām naudu mammai,kamēr viņa pati nekur nestrādāja, pat ne simtniekos.Atbraucām no ārzemēm,taisījām remontu,ir jau ieguldīti tūkstoši. Bet esam laikam sapratuši,ka māte ir pieradusi,ka viņai visu noliek deguna priekšā jau gatavu,iedod naudu,nopērk ēst- pašai nav ne par ko jādomā. Vasarā draugs pelnīja ap 350 Ls mēnesī (bet neregulāra tā alga),izdomājām,ka gribam aizbraukt uz pilsētu uzspēlēt boulingu,mātei tas,protams,nepatika,sadusmojās,atkal (kārtējo reizi!) nerunā,sēž dusmīga,jo redz,visu naudu nodzerot,neviens nepārbūvējot malkas šķūnīti utt. Bet tai pat laikā 3. dēls (18 gadi) arī neko nedara,nepelna (pat nepainteresējas,kur varētu dabūt dabu)spēlē datorspēlītes,tam gan neko nesaka. Arī pirms Zsvētkiem draugs iedeva mammai 90 Ls rēķiniem, bet,kā vēlāk izrādījās- māte par elektrību neko nav samaksājusi,kkur notriekusi.
Tad nu tagad brauksim uz ārzemēm ar draugu,sapelnīsim daudz ,un ,atbraucot uz Lv, uzsāksim jaunu dzīvi, dzīvosim atsevišķi. bet nu,protams,drauga mātei palīdzēsim kā varēsim,bet nu attieksme gan ir mainījusies. Varbūt,lasot šo,neliekas tik traki,bet nu ir,ir :)

8) nu tur bija domāts cipars 18 :D

Tieši tā - situācijas un ģimenes ir dažādas. Viens šausminās, ka ņem naudu kaut vai par degvielu, bet, ja vecākiem naudas pietiek, kādēļ nepieņemt? Citam var būt nesaprotami kā var neprasīt naudu.

Peka
es tevi pilnīgi. saprotu, jo manā gadījumā ir ļoti līdzīgi. drauga mamma jau ir pieradusi , ka atliek tikai pazeloties un dabū visu gatavu. pats trakākais ka jāpalīdz ir mums, bet drauga brālim nekā neprasa. Nē, nu saprotams, jo viņam nekā nav. mums ir, bet tas viss ir panākts ar smagu darbu, vai tāpēc man justies vainīgai un ir pienākums atdot viņai. par to mums ļoti bieži ir nesaskaņas. Varbūt kādam liekas briesmīgi, jo viņa ir veca , darbā neviens neņem, ēst nav ko , dzīvo pussagruvušā mājā. bet neredzu iemeslu viņai palīdzēt, jo viņa ir briesmīgs un nepateicīgs cilvēks .