sāpīgākās lietas,ko esat piedevušas

Piedevu neuzticību. Protams, tagad tam, ka piedevu, līdzi nāk savas sekas - kopš tā gadījuma uz visu skatos ar aizdomām, nervozēju, kad viņš nav blakus. Vairāk arī piedomāju pie savas uzvedības un mūsu saskarsmes, lai nepieļautu atkārtotas neuzticības varbūtību.

piedot vajag, bet aizmirst gan nevajag :)

Teicu, ka piedodu, nezinu vai tiešām piedevu, bet kad uzaust atmiņā nodarītais, sāp!

Vienīgais, kas nāk prātā, ir salauztā sirds. Nebija nekas briesmīgs kā rokas pacelšana vai krāpšana šķiršanās pamatā, bet to ilgi nevarēju piedot. Viņš gribēja pēc tam uzturēt kontaktus, bet to nevarēju un negribēju. Šobrīd šķiet esmu piedevusi, un tas ir svarīgi, jo ir jāpiedod pagātnei, lai virzītos tālāk.

Piedevu savam ex, ka ar mani esot viņam neko negribējās.
Viņš bija mana pirmā mīlestība, skaists kā bilde viņa sapnis bija strādāt par bārmeni un kļūt par labāko Latvijā. Ne viņam tiesības bija, ne izglītība, tikai ballītes prātā...
un pēc pusgada pēc mūsu škiršānās gan tiesības nokārtoja, gan skolā iestājās...par labāko ta arī nekļuva, bet sāka dzīvot pieaugušo dzīvi:)

toreiz bija tik abidna, ka man visu to man vienai vajadzēja:(

Neko nespeju piedot.. mani baigi grauz un man ir tada fantanstiska ipadiba, ka man patik cilvekam likt ciest.. tapec es savejam zageju par pagatni vel arii tagad, vnk lai vins atceretos kads lops bija :D

Nu, neesmu piedevusi, nevaru.

Esmu piedevis krāpšanu, sliktu izturēšanos pret mani .. tomēr ilgi tādas attiecības nav turpinājušās. Attiecības ar krāpšanu izvilka pus gadu pēc krāpšanas (biju salīdzinoši jauns .. 21g.), attiecības ar sliktu izturēšanos mazāk par mēnesi ..

Esmu spējīgs piedot visu, bet būt kopā ar doto cilvēku - nē, jo nespēju viņam vairs uzticēties, kas, manuprāt, ir attiecību pamats. Protams, attiecības un jūtas nomirst dabīgā nāvē ..

Vispār uzskatu, ka jāspēj piedot un atlaist visu slikto, jo pretējā gadījumā rūgtums no pāri darījuma glabājas sirdī un padara par sliktāku cilvēku tieši pret citiem, kas to var būt nemaz nav pelnījuši.

Nav bijis nekas tik šausmīgs piedodams.
Vienreiz viņā pateica,ka nepatīk kā es ģērbjos...laikam jau piedevu :D

neatnāca uz randiņu, atsūtīja sms pēc 50 min :D

Attiecību sākumā uzdūros dažādām pretīgi perversām sarakstēm viņa e-pastā. Viņš teica, ka ne ar vienu saticies nav, un šobrīd arī tas ir dziļi pie kājas, negribu iedziļināties un atcerēties. Pirmajā brīdī gribēju likt treknu punktu un iet prom. Viņš ar asarām acīs lūdza piedošanu. Droši varu teikt, ka esmu piedevusi, bet aizmirst gan nevar - kad nav blakus, tad ir nedrošība, uz visu skatos ar aizdomām, ja pasprūk kāds pārmetums - viņš apvainojas, ka neuzticos. Ļoti jau ceru, ka ar laiku mana nedrošība pazudīs pavisam. Gribas mieru attiecībās, tādu vieglu mieru.

Bija reizes, kad piedevu rokas pacelšanu. Nezinu, biju ļoti jauna un ļoti stulba, jo sišanu piedevu vairākas reizes. Nenormāli baidījos no viņa. Labi, ka tas viss jau sen beidzies. Lai gan izbeigt visu arī bija grūti, tieši tāpēc, ka viņš man neļāva, draudēja, bet es baidījos.
Tagadējās attiecībās esmu piedevusi krāpšanu, kas bija pašā sākumā. Toreiz bijām sastrīdējušies un viņš riktīgākā pālī, un, zinot to, ka tā piedzēries viņš neko nefilmē un nesaprot, ticu, ka tas bija neapzināti. Uzticos viņam, kad viņš ir skaidrā un saprot, ko dara. Bet, lai viņš ietu kaut kur bez manis, kur taisās piedzerties, nu, lai jau iet, sirds gan būs nemierīga, varbūt ne tāpēc, ka ir mani krāpis, bet gan tāpēc, ka ar mani pirmās nopietnās attiecības. Iemīlējies bija kaut kad iepriekš, bet meitene sāpināja, tāpēc visas meitenes bija uz vienu vakaru vai uz kādu laiku, bet tikai seksam. Es piesaistīju ar to, ka sekss bija tikai tad, kad jau nedaudz vairāk kā mēnesi bijām tikušies. Vispār labi, ka manam vīrietim riebjas dzert. Viņš zālītes fans, bet pīpējam viņu mēs gandrīz vienmēr kopā. :)

To,ka viņš negribēja mācīties un attīstīties.Ar savu vidusskolas izglītibu domāja,ka ir baigais ērglis.bet man tā sāpēja,ka tikai saka un neko nedara lietas labā.jāsaka,ka mūsu attiecībām nebija ilgs mūžš.

Kādreiz, ja man kaut kas likās kā nodevība, es nepiedevu, bet uzreiz šķīros no attiecībām. Tagad, kad man ir ģimene, noteikti būtu pielaidīgāka. Bet nu šobrīd es nepieļauju, ka otrā puse varētu man nodarīt kaut ko nepiedodamu.

Ka man kā sievietei viņš kā vīrietis ir jāuztur, jo nevar nostabilizēties dzīvē. Lai gan cik nu esmu piedevusi, vakar kārtīgi izstrīdējāmies par to tēmu.

Man nekad nav bijusi saskaršanās ar nodevību .Starpcitu tas kas spēj tevi nodot vienreiz, to spēs izdarīt arī otreiz un trešoreiz...tā ka...We are what we choose to be!!!

Vai nu es sevi ļoti sargāju vai arī man paveicies ar cilvēkiem savā dzīvē, bet neviens man neko aizvainojošu nav nodarījis.

agrāk šādas tādas lietas piedevu, tajā skaitā, vienreiz arī krāpšanu. es tagad vnk nepieļauju, lai notiek tādas situācijas, lai gan neko nevar paredzēt. esmu piedevusi cilvēkiem, kaut arī ar viīem vairāk nekontaktējos. es varu dzīvot mierā pati ar sevi, un tas ir pats galvenais. jā, ir atmiņas par sāpīgiem brīžiem, bet tās nav rētas, jo esmu tiem cilvēkiem piedevusi. manuprāt, rētas paliek tad, kad tu no sirds nepiedod. manuprāt, nav jēgas turpināt attiecības, ja ir bijusi, teiksim, krāpšana, jo tad patiesa piedošana nav iespējama.

Esmu piedevusi Dievam,ka atnjeema man manu deelu.

Otro pusi censhos nesaapinaat,taapat kaa vinjhs nesaapina mani.

trakākā lieta, ko mans draugs ir izdarījis, ir iemetis veļasmašīnā manu ļoti dārgo vilnas džemperīti, kurš sarāvās ļoti. Ceru, ka nekad nenāksies saskārties ar nodevību no viņa puses.

Bet savai labākajai draudzenei piedevu nodevību. Divreiz. Tagad mēs vairs neesam labākās draudzenes.