Dzīves ilgums

677

Reģ: 05.02.2010

Jautājums sekojošs..
Vai Jums nav nekad ienākusi prātā domu doties pie kāda astrologa, zīlniecies, nu vienalga kur, lai uzzinātu savu dzīves ilgumu?

Lieta tāda, ka es par to aizdomājos..
Pirms kāda laika, pa LNT gāja raidījums "Neizskaidrojamās mistērijas", kur paskaidrojos tos stāstus, viena sieviete stāstīja par to, ka paliecot plaukstu atpakaļ, tas krunciņas, kas tur rodas, esot Saturna gredzeni, kas pastāstot par katra cilvēka dzīves ilgumu..
Nu lūk, un es tagad nez kapēc nevaru nomierināties..

Pirms gada, atvadījos no sava vectētiņa, kas man nozīmēja daudz, tik lielā mērā, kad saprotu, ka nav neviena vairs no "tās vecās paaudzes", kas pastāstītu reālu dzīves pieredzi par to laiku, utt..
Tagad gaidu mazuli, saprotu, ka tas viss manā zemapziņā ir saistīts, tikai nesaprotu kā..
Tās ir manas iedomas, vai arī kas?

Es laikam esmu vienīgā tāda dīvainā, vai ne?

01.02.2013 21:42 |

teeja

623

Reģ: 26.01.2013

es labak negribetu zinat ,jo ja uzzinatu tad meginatu visu ko lietas laba dariit lai piem, taja diena vai gada neatgaditos kas tads lai nomirtu, bet kaa liktenis buus lemis tad arii mirsu :)

02.02.2013 13:59 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Vēl kādi viedokļi?

Es gribu zināt! Man no nāves nav bail.

Man būtu nedaudz smieklīgi klausīties cilvēkā, kurš man to teiktu, jo es tiešām esmu skeptiski noskaņota pret daudz ko, arī pret zīlniecēm, astroloģiju utt.
Es ticu tam, ka cilvēks pats veido savu dzīvi un pats par to ir atbildīgs, taču nenoliedzu arī to, ka kaut kādi lielie pagrieziena punkti, riski vai tamlīdzīgi varētu būt kaut kur "ierakstīti". Neticu, piemēram, tam, ka kāds nosauks man konkrētu gadu, kurā miršu, bet varētu noticēt, ka nosauks lietas, no kurām man īpaši jāuzmanās, piemēram, autoavārijas. Taču - ir tik daudz cilvēku, kas sevi paši pasludina par zīlniekiem (pareģotājiem, dziedniekiem utt.), ka tā ticība zūd.

03.02.2013 19:49 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

laila2, varbūt gribi zināt arī kuras ķermeņa daļas uz kuru pusi bija izmētātas? Saprotu, ka milzīga ziņkārība moka, bet tomēr ir arī robežas.

03.02.2013 20:00 |

Kumeliņš

1550

Reģ: 29.03.2010

Man radās jautājums. Kas no tā mainīsies, ja zināsi savu nāves dienu? Sāksi dzīvot skaistāk, darīt vairāk, baudīt vairāk? To taču var arī maksimāli darīt nezinot, kad tev būs jāatstāj šī pasaule. Atceros vienu filmu, kur sieviete slima ar ko nāvējošu, izvēlējās kārtīgi izbaudīt dzīvi, apmeklējot labākos restorānus, braucot ceļojumā beidzot, utt., beigās laikam viņa palika dzīva. Doma tāda, ka dzīve ir jāizmanto, kamēr tā dota, jādzīvo pilnasinīgi, gan ņemot, gan dodot citiem :) .

03.02.2013 20:31 |