Nu kā? Kā lai es apzinos savu vērtību?
Ir vīrietis. Izskatīgs, interesants. Mums pailgu laiku bija (vai vēl ir) seksuālas attiecības. Stāsts ir ļoti garš, tādēļ īsumā - iepatikās man viņš pirms pusotra gada. No sākuma bīdījāmies, flirtējām, nonācām līdz gultai. Viss lieliski, jo apzinājos, ka gribu TIKAI gultas priekus, jo mums vienkārši nesaderēja, pilnīgi pretstati. Tad sanāca, ka viņš to izbeidza. Ok, divas dienas pabēdājos un viss, biju uz strīpas itkā nekas nebūtu noticis. Taču pēc dažiem mēnešiem satikāmies, papļpāpājām un, lai cik jocīgi neizklausītos, sarunājām turpināt gultas priekus. Tai pat vakarā aicināja pie sevis. Es, kā jau tikumīga sieviete ( :D ) atteicu ar piebildi - citreiz. Cita reize izrādījās pēc 2-3 mēnešiem (jā, viņš ir ļoti lēns , pat uz sms reizēm atbild pēc aptuveni pus h, 1h). Atkal sekss, sarunas un uz atvadām saruna, ka "tad jau nākamnedēļ". (Es izklausos pēc padauzas, bet mani apmierināja tikai sekss, bez attiecībām). Ir pagājis mēnesis un mans princis jau atkal nedod ziņu. Loģiski, neesmu stulba, prātā saprotu, ka nu neinteresēju viņam, n e i n t e r e s ē j u, taču sirds tā velk pie viņa!!! Apkārtejie saka, lai atjēdzos, nu NAV viņš manis vērts, viņs ir tā teikt "out of my league", jeb esmu plauktiņu augstāk. Ne viņam mašīna, ne laba karjera, ne laba izglītība. Patiesībā tikai smuks ģīmītis, pie kura mani velk :) Tāpec LŪDZU padomus kā lai es apzinos savu vērtību un beidzu sevi pazemot?! Nu kā? Man ir stingrs raksturs, bet, kā zināms, katram ir sava vājība. Mana ir viņš.
22
