Aizņemta.
Pilnīgi nejauši nonācu klubā, kurā man toreiz nemaz nevajadzēja būt, jo vajadzēja atrasties pavisam citā vietā. Ieraudzīju viņu un tajā mirklī sāku ticēt jūtām no pirmā acu skatiena. Caur klubam mājaslapu uzmeklēju viņu draugos. Liels bija mans pārsteigums, ka ne tikai apstiprināja, bet sāka komentēt bildes, pēc tam rakstīt vēstules, līdz visbeidzot satikāmies. Nu jau divi gadi pagājuši. Ir gājis visādi - ir bijušas šķiršanās, ir bijuši prieki un bēdas, asaras un smiekli, bet kaut kā vienalga esam atraduši ceļu atpakaļ vienam pie otra un nu visbeidzot sākuši dzīvot kopā saprazdami, ka nespējam būt šķirti un ka tas mirklis, kad pilnīgi nejauši iepazināmies, šķiet, bija likteņa pasniegts.