Sveika!
Esmu aizņemta meitene.
Iepazinos ar savu puisi skolā, viņš bija jauniņais 12. klasē. Iepriekš ar mani tā nebija noticis, bet, kad viņu ieraudzīju - uzreiz piesaistīja, velējos par viņu uzzināt vairāk un vairāk. Ar viņu bija gluži tas pats. Viņš mani sameklēja draugiem.lv, sākām čatot. Vesalu gadu nočatojām, lai gan abpusēji gribējām viens otru satikt, bet dažādu, stulbu apstākļu dēļ - nesanāca. Pēc tam satikāmies, simpātijas pieauga - abpusēji, taču atkal neko neuzsākām, jo viņā brauca uz ārzemēm. Protams, nolēmām, ka nevēlamies neko uzsākt, ja viņš tūliņ brauc prom. Teica, ka aizbrauks uz 3 mēnešiem, taču šiem 3 mēneši novilkās līdz 9 mēnešiem. Visus šos 9 mēnešus mēs kontaktējāmies, taču reti, jo viņam bija smags darbs, kura dēļ maz sanāca pabūt pie pc.
Viņš atbrauca, ilgi nesazinājāmies, izturējāmies neitrāli, jo mūsu čati šo 9 mēnešu laikā bija neitrāli, runājām par viņa darbu, par mani, maniem hobijiem, kā iet utt. Tad pēc laiciņa atkal satikāmies, sākām tā teikt "bīdīties" , simpātijas kļuva daudz kas vairāk par simpātijām, sāku viņu mīlēt, jutos kā pa mākoņiem. Satikāmies samērā bieži, taču vienā brīdī kaut kas notika, viņš sāka tā dīvaini izturēties, mazāk rakstīt. Kad pajautāju, kas noticis, viņš atbildēja, ka nezin vai mēs vēl tiksimies, pēc tam pateica, ka nē. Es biju vienkārši neizpratnē, jo nesapratu, kas notika, ja bija viss labi. Bija smags laiks, nevarēju beigt par viņu domāt, raudāju katru dienu, lai gan centos turēties. Taču izturējos pret viņu tā itkā man viss būtu super, izklaidējos ar saviem draugiem (viņš bieži to redzēja), sasveicinājos vienaldzīgi .. ar laiku vispār centos viņu nesatikt, lai gan tas reti, kad izdevās :D pēc vairākiem mēnešiem, viņš man sāka rakstīt .. kā man klājoties utt. Atbildēju īsi, bez pretjautājumiem, cwntos būt vienaldzīga, lai gan bija grūti. Kādu dienu viņš man pazvanīja, teica, ka vēloties ar mani satikties. Teicu, lai saka pa telefonu, taču viņš teica, ka tā neesot telefona saruna. Viņš atbrauca. Viņš man ļoti atvainojās, ka tā īzdarīja, teica, ka nevēlas mani pazaudēt, vēloties ar mani būt vienmēr. Viņš man atzinās mīlestībā. Tajā dienā jutos fantastiski. Protams, tagad uzzināju iemeslu kādēļ viņš bija tā rīkojies. Es viņu sapratu un nu jau tas ir aizmirsts. Esmu ar savu mīļoto kopā vairākus mēnešu, mums viss ir lieliski! :)