Mājas dzemdības

Slimnīcā ir justa tā attieksme, kad ārsti ienāk, paskatās ar tādu attieksmi, nu kad ātrāk vienreiz!

tieši pretēji par stimulācijam, bieži gaida līdz pēdējam, ar tableti mutē vai starp kājam noteikti nesāk apskati neviens :D

Ir jau arī atšķirīgas iespējas tai dzemdēšanai ārpus slimnīcas - viena ir reāla dzemdību pieņemšana pāra mājās, bet otra - t.s. dzemdību mājas, kurās pieņem dzemdības klusā un mierīgā vidē, bet ir pieejama arī kaut kāda pamata aparatūra un tās izvietotas ~30min. attālumā no tuvākās slimnīcas ar dzemdību nodaļu. Tas otrais variants varētu būt neslikts, ja sieviete ir pārliecināta par sevi un visi rādītāji grūtniecības laikā bijuši uz tip-top.

Un tā tiešām raksta dzemdību speciālisti, ka slimnīcās veicot visas tās stimulācijas, rodas lielākas komplikācijas un plīsumi, nekā lēni ļaujot visam notikt pašam. Organisms visu var izdarīt pats, tikai slimnīcās nereti ir rinda ar dzemdētājām un fiksāk jādabū iepriekšējā nost no galda! :D

Pēc mājdzemdību kursiem var saprast, ka bez stimulācijas var iztikt. Ārsti to pielieto par biežu, jo normāli neko stimulēt nevajag. Tas ir kā kults, kas iesakņojies. Iespējams varētu iztikt bez stimulācijas, bet ārsti izvēlas ar, galvenais lai būtu ātrāk.

Pie stimulācijas (vai precīzāk - iejaukšanās dzemdību procesā) pieskaita arī anestēziju. Bet katrai sava pieredze un uzskati, tāpat arī izvēle, kur un kā dzemdēt!

Es noteikti vēlētos dzemdēt mājās, bet tad, ja tām mājām būtu tā aura... ka gribu te dzemdēt. Nu, piemēram, ja tā būtu ģimenes māja vai vismaz kopīgi iekārtota mājvieta, nevis dzīvoklis Rīgā. Tas gan man šķiet dīvaini, jo dzirdēts, ka ir sievietes, kuras izvēlas dzemdēt dzīvokļos, kurus īrē ar citiem cilvēkiem.... (t)
Un dzemdību mājas, manuprāt, arī ir ļoti laba alternatīva slimnīcām - viss mierīgs, kluss, bet ar profesionāļiem apkārt.

Par stimulēšanu - tas jau tā kā drusku iegājies, ka visur stimulē un neļauj dzemdēt dabīgi.. Jā, padomju laikā tiešām gandrīz vai visas sievietes tika stimulētas un kādus pāris gadus atpakaļ arī daži neveiksmīgi stāsti ar to saistīti, taču, ja ir sakarīga vecmāte un sieviete pati zina, kā vēlas dzemdēt, neviens viņai tāpat vien sistēmas neliks un ripiņas nedos.

Slimnīcā ir justa tā attieksme, kad ārsti ienāk, paskatās ar tādu attieksmi, nu kad ātrāk vienreiz!

Slimnīcā attieksme veidojas arī no pacienta. Ienāk tur maza jaunā mammelīte, internetā salasījusies, ka - ak, šausmas - , tagad visu sagriezīs, dzemdi izņems ar visu bērnu, bērnu nometīs, spīdzinās ar skrūvspīlēm un viss būs šausmīgi, loģiski, ka ārstiem attieksme veidojas, nu, tāda... nekāda. Bez tam, mēs bieži aizmirstam, ka mums un ārstiem ir viens un tas pats mērķis - dabūt to rupuci ārā pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk. Neviens tevi speciāli slimnīcā nespīdzinās un nevbakag katru saktu uztvert pārpasaulīgi jūtīgi. Ir protams, arī nailaidīgi ārsti, bet tir ir arī veiksmes faktors tomēr. Tas pats, kas ar lāstekām pavasarī - ne ja visiem viņas uzkrīt uz galvas, tāpat arī nevar par ārstiem runājot vispārinot, ka visi viņi ir augstprātīgi, nepacietīgi un to tikai grib, kā iet iedzert kafiju.

Man vispār bija lieliskākā vecmāte un saprotošākie ārsti RDzN, vienkārši ideāli, kaut gan jau PĒC dzemdībām lasīju internetā šaušalīgas atsauksmes tie ir tomēr cilvēki, kas ar to ne pirmo dienu nodarbojas un viņu reakcija uz jebkuru notikumu jau ir tīri refleksīva. Un, ja kādreiz kāds bērniņš aiziet bojā vai smagāk cieš māyte, tas bieži vien nav ārstu dēļ, bet gan tāpēc, ka mātye nav darījusi savu daļu pareizi, nav klausījusies, ko viņai saka, tomēr atbildību principā vienmēr uzņemas ārsti

nevbakag katru saktu uztvert pārpasaulīgi j

*katru sīkumu
:D

Mani šodien klavieratūra neklausa, atvainojos, ceru, ka visu var saprast!

un reizém bez stimuléshanas neiztikt - dzemde neverás, údenju vairs nav, bérninjsh nosmok... nez vai tas ir labák neká plísumi no stimulácijas... tas, ka dzemdésiet májás noteikti nenozímé to, ka stimulácija un dazhádas záles nebús nepiecieshamas. svarígi lai viss tas bútu uz vietas.

Nepiekrītu, ka māte var būt vainīga, ja kkas nav sanācis. Vaina vispār tādos brīžos nav jāmeklē.
Protams, ja sieviete nāk ar tādām bažām un neuzticību, bet parasti sievietei bērns ir pats svarīgākais, tāpēc arī uzticas ārstiem, vecmātei u.c. Dzemdību brīdī sieviete pati nevar neko izlemt, tās sāpes taču ir neizturami izturamas.

Mis take bez stimulācijas protams kritis kopš brīžos nevar neiztikt.

Kritiskos brīžos

Nē, negribētu gan.
Es tikai zinu, ka gribētu ūdens dzemdības :)

Nepiekrītu, ka māte var būt vainīga, ja kkas nav sanācis. Vaina vispār tādos brīžos nav jāmeklē.

Parasti ne jau ārsti iet pie māgtes un saka - tu pareizi nespiedi. Visbiežāk notiek otrādi - māte sūdz tiesā, zvana Bez Tabu un tā tālāk. Es arī uzskatu, ka nevajag it kā meklēt vainīgos, vajag izsērot. Tačui paziņu lokā bija tāds gadījums, ka man pilnīgi uzšaut gribas katram, kurš saka, ka Latvijā ir slikti ārsti... Meitenīte piedzima ar garīgu atpalicību un no viņas atteicās. Un, kāpēc? Tāpēc, ka brīdī, kad vajadzēja spiest, māte pateica, ka neko nespiedīs, kamēr nedos anestēziju, jo viņai redz sāpot. Protams, notiek kontrakcija un bērns pats grūžas uz leju, taču, ja māte ir saspringusi un ne tas, ka nepalīdz bērnam, tikt ārā, bet tieši pretojas tam, notiek tāds spiediens uz galviņu.. Nākamajā dienā mamma protams, lādējās, ka ārstu dēļ viņai nākas tagad dzīvot visu mūžu ar slimu bērnu un tā tālāk. Pēc 4 mēnešiem viņa no bērna atteicās vai kaut kā tamlīdzīgi.

Protams, tas jau ir ļoti skumjš gadījums, taču ir arī mazākas problēmiņas, kas var izrādīties arī letālas, ja mamma nav koncentrējusies vai, ja tuvumā nav pieredzējušu ārstu un nepieciešamās aparatūras.

Es pret mājdzemdībām, bet vienalga ko citas dara, jo es tikai un vienīgi par dzemdību namu, lai viss ir uz vietas.

Un tas, ka sieviete nekad nav vainīga - nav taisnība, jo zinu, ka ir brīdis, kad ārsti tieši saka, ka tagad nespied, bet lielākā daļa spiež, jo tomēr gribas spiest, un pēc tam tur kaut kādi asinsvadu plīsumi, kas protams nav bīstami, bet tomēr...

Ticu, ka māsai viss izdosies, jo viņa ir stipra un arī ļoti par dabisko visās lietās. Es pati piekristu mājdzemdībām tikai tad, ja slimnīca atrastos blakus manai mājai :D
Par šādu soli jāizsķiras katram pašam. Tāpat kā par to, vai bērnu uzreiz mest baseinā, jo viņš taču māk peldēt :)

protams, dzemdību laikā ir ļoti svarīgi atslābt, arī garīgi un, ja tavai māsai palīdz atslābt pazīstama vide, tas jau ir liels pluss. Zinu, ka ir sievietes, kas to slimnīcā nevar. Bet, nu, dzemdību procesā man vispār liekas, ir tik daudzi "ja"... Ja dzemdēšu, mājās? Ja dzemdēšu ūdenī? Ja nepareizi elpošu? Un tā tālāk. To kas individuāli ir labākais katrai sievietei, nevar ierakstīt grāmatā.

Baby_mama
Pirmajā lpp pateica manas domas.

Turklāt uzskatu, kad obligāti ir jāiziet pirmsdzemdību kursi.