Nu man pēc attiecībām parasti ir tā, ka ļoti ilgi neviens nepatīk. nu tā it kā patīk, bet tā pa īstam neiepatīkas. un tam nav saistības ar to, ka negribu cilvēku laist klāt. un jo ilgāks laiks paiet, jo prasības aug. galu galā manas prasības tagad jau salīdzinot kā bija agrāk nemaz nav tik zemas, bet mans vīrietis pilnīgi visām viņām atbilst.
no sākumā izdomā, vai tu vēl mīli bijušo puisi. tad, kad iemīlamies citā, tad arī pēdējās mīlestības atliekas pret bijušo puisi pazudīs, bet atmiņas jau paliks vienmēr. tikai jautājums, cik svarīga loma būs tavā dzīvē tām atmiņām.
es tavā vietā uzreiz jau nelaistu pārāk tuvu. neviens cilvēks nav jālaiž uzreiz klāt un sirdī dziļi iekšā. bet nu neatraidi viņu un neesi pārāk atturīga. vnk lēnām ļaujies tam, iepazīsti viņu. centies domāt un dzīvot ar prātu pagaidām. vēlāk jau saprāts tāpat pazudīs uz kādu brīdi, ja viņš būs tas īstais, kā teikt.