ģimenes saites, jūti otru- izjūti emocijas

Es raudāju, kad manai draudzenei bija veselības problēmas pa sieviešu līniju un viņai 18 gados pateica, ka iespējams nevarēs būt bērni. Raudāju, jo pati zinu, kādas sajūtas dod bērns un skumu par to, ka viņai tās var nebūt lemtas. Bez tam, viņa tik ļoti grib nākotnē mazuli... Laikam ir tā, ja mums pašiem ir dots kaut kas nenovērtējams un dārgs (tev attiecības, man bebe), kļūstam līdzjūtīgāki pret tiem, kuriem tas ir liegts vai pazudis. Tas, protams neattiecas uz visiem cilvēkiem, bet gan tiem, kuros pašos līdzjūtība jau ir.

Sesilla,
man kaut kā arī tā sanāca ģimenē, ka par mani īpaši neuztraucas, jo no bērnības no ģimenes dzirdēju tekstus " nu tu, Lancaster, tāpat si gudra meitene, tu jau pati vari utt."

tagad, kad aizeju no mīļotā darba (kas maniem draugiem un paziņām bija bez maz vai šoks), mana ģimene pat nepajautāja "kāpēc?", jo ir pārliecināti, ka man viss būs ok. tāpat viņi nav informēti par manām attiecību grūtībām/foršajiem mirkļiem, jo dzīvo ar pārliecību, ka es jau nu noteikti pati ar visu tikšu galā.

tagad mums galīgi nav tuvas attiecības, man nav vēlmes kopā pavadīt laiku un pie vecākiem/vecvecākiem vispār ciemos braucu tikai bērna dēļ. tas ir skumji. ceru, ka man ar manu bērnu būs savādāk :)

bet vismaz draugi man ir forši, kas gatavi kaut nakts vidū mani uzklausīt. un es viņus tāpat :)

to, ko tu jūti. to raudāšanu par māsas ķibelēm, es sauktu par līdzjūtību. Arī es esmu tāda es varu raudāt par tuvinieku neveiksmēm, par draugu neveiksmēm. To es skaidroju ar savu emocionalitāti, ar līdzjūtību pret tuvajiem cilvēkiem. Piekrītu tai meitenei, kas rakstīja, ka tā ir empātija, spēja iejusties otra vietā cik tam otram var būt sāpīgi.

Taču man nu jau retāk, bet kad biju mazāka es ļoti izjutu to, ka kāds uztraucas par mani, vai ka kādam ir slikti, neesot blakus. Lūk šo es tā īsti nemāku paskaidrot! žēl tikai, ka šīi spēja samazinās.. Bet nu tas darbojās pašiem tuvākajiem un mīļajiem cilvēciņiem..

es kā savas sāpes uztvēru tad, kad mans esošais draugs šķīrās nu jau no savas bijušās draudzenes. teorētiski man vajadzēja priecāties, bet, kad es padomāju es to vnk izjūtu uz sevi. nezinu, kādēļ, bet nu tā man nekad nebija gadījies.