Ai, meitenes..
Šodiena ir viena no tām dienām, kad širmis aizveras un es sāku vīrietim vienkārši piesieties par visu. Burkšķu kā veca ome, taču apklust nevaru, jo mēle aiz zobiem kaut kā neturas.
Zinu, ka rīt viss būs kārtībā un es sapratīšu, ka viss ir labi (un viss arī ir labi), vienkārši mani kaitina tādas dienas, ka es nekontrolēju to, ko es runāju un nekontrolēju savas emocijas.
Tas ir tipiski sievietēm, vai arī es tāda dīvaina esmu pagadījusies? :D