Nu bet neviens tak nespiež uzturēties viņu sabiedrībā, jā, izņemot lidmašīnas un tamlīdzīgas vietas. Man arī nepatīk, bet es nemaz nerādos bērnu tuvumā.
Un kāds ir šīs diskusijas mērķis? Kopīgi pašausmināties? Nu man arī nepatīk, bet ko es tur varu padarīt? Cenšos nepievērst uzmanību, pat tad, kad kaimiņu sīcis auro visu nakti.
tas atkarīgs tiešām no audzināšanas. Manējā vispār nav raudulīga un čīkstīga. Bet tev droši vien būs čīkstīgs bērns, viss atkarīgs no attieksmes. Bērns visu jūt.
Kāda attiekme?es tev dodu padomus,lai tev nekad dzīvē nebūtu jāpiedzīvo tas,ko tie "sīkie" dara. Nosien vadus un ja ieraugi kādu mau bērnu vienā telpā ar tevi, bēdz ko kājas nes.
Nesaprotu, priekš kam jātaisa tādas diskusijas. tu taču labi zini,ka te ir ļoti daudz jauno māmiņu! un te ienāk kāda,kurai riebjas mazi bērni.
Varbūt tava māte tevi arī nevarēja ciest?hmm...
man arī kādreiz tā bija, kad pašai bija kādi 15,16 gadi.
tagad savādāk. neesmu no tām meitenēm, kas ieraugot mazuli uzreiz ucinās utt.
bet nu uz šo brīdi tomēr pieļauju, ka pašai varētu būt bērns, max2, vairāk gan nē, nē, nē.
Arī kaķēni un kucēni ņaud/rej, neprot uzvesties, bojā mēbeles utt .... ko varētu pielīdzināt maziem bērniem. Vienkārši ir jāprot audzināt!
Man viena paziņa arī nevarēja ciest (cik briesmīgi skan) bērnus! .... tagad pašai savs - lutina, mīl un ir sajūsmā ... taču citu bērnus joprojām nevar ciest un "aiz muguras" izsaka briesmīgas lietas :(
Ar šo tu pierādīji, ka tēma ir riktīga desa - lai tikai pakašķētos.
Kāda atbildība var būt zīdainim vai dzīvniekam? Tu vispār saproti vārda "atbildība" nozīmi?
965
