Sveikas,
man vajadzīgs padoms... Ko lai dara...
Īsumā, mana pirmā mīlestība man bija 15 gados, viņš-3 gadus vecāks. Attiecības mums bija ļoti kaislīgas un mīla liela. Kopā bijām 4 gadus,kuru laikā mums piedzima mazulis. Tad viņš aizbrauca uz ārzemēm, es nebraucu,jo mācījos. Pēc gada viņš sagāja kopā ar citu un mūsu attiecības izjuka. Vēl pāris gadus vēlāk viņš apprecējās, bērnu nav. Biju smagā depresijā, bet viņa lēmumu cienīju. Ar laiku atradu citu virieti, apprecejamies, ir piedzimis berns. Kops skirsanas pagajusi 5 gadi. Sanāca sms dialogs ar bijuso. Sarunajam satikties un draudzigi paplapat. Ta ari bija, viss bija tiri draudzigi. Tacu tad caur telefonu viens otram atzinamies,ka veel aizvien milam viens otru un ka vins bija mulkis mani pametot. Nonacam tik talu, ka secinajam, ka varetu klut par milakajiem. Tad,nu luk, nezinu ko darit. Es vinu vnm esmu milejusi un milesu stiprak par jebkuru virieti, bet... nezinu... negribas taas slapstiisanaas un bailes, ka mans viirs uzzinaas, mums tomeer ir beerns kopigs... nezinu,ko dariit. Es gribu vinu kaut vai satikt dazreiz,man ar to pietiktu... Visus sos 5 gadus nebiju vinu redzeejusi... Esmu apjukusi. Mans virs ir labs virs... Bet uz bijuso ir stipraakas juutas... vins ir milaks un mums ir daudz vairaak kopiiga... Man nav tik tuvu draudzenu,kam varu so uzticeet... Tikai mamma... Bet vina saka, ka padomu man nedos, man pasai esotjaaizlemj saadaa lietaa ko dariit....