Es arī gribu ēnotājus!
Pirms dažiem gadiem, kad strādāju redakcijā, daži jaunieši bija pie mums. Tā taču ir forša iespēja!
Vismaz es, kad mācījos skolā, vairākkārt izmantoju to iespēju, jo tā vismaz sapratu, kur nu tiešām nevēlos strādāt. Kādreiz man likās, ka bankā strādāt ir forši, bet pēc ēnu dienas sapratu, ka tas nu galīgi nav man.
Vēl kādreiz ēnoju "Puff" galveno redaktori, interesanta pieredze :)